evergreen -

Vai dumja... kad kā apmāta tā dzenājas pakaļ šim līdzšinējo gadsimtu rēgam.

(Reply to this) (Thread)

ja dumja, tad taa arii gudriibu vairs nemiil

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, taču tieši tāpēc filosofijai nebūtu jātvarsta Patiesība (ar lielo P), bet gan jālīdz dzīvot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un viņa palīdz?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, protams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neskatoties uz to, ka filosofija ir akla un dumja taa paliidz :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, tā ne!

Ir filosofija, kas ir akla (tādēļ dumja), kas joprojām kaut ko murmina par Patiesību un kā bez prāta ir no šīs domas.

Bet arī filosofija, kas nemeklē specifiski Patiesību, bet tomēr šo to zina, ļauj orientēties un lieki nenorūpēt nedz sevi, nedz citus.

// Un ko gan mēs iesāktu ar Patiesību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atkal semantika...
ko tu dariitu ar patiesiibu? - nogalinaatu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas ir patiesība? (c) Poncijs Pilāts

Kādu patiesību? Vienosimies par to, ka nav Patiesības (ar lielo "P"). Un vienosimies par to, ka gatavas patiesības mūsu dzīvēm neder - mēs taču negribam atkārtot, bet dzīvot savu dzīvi.

Aiz kam, vienu daļu no šīm patiesībām adaptētu, vienu daļu atmestu (nogalinātu) un vienu daļu radītu pats, tik ļoti neiespringstot par manas patiesības attiecībām ar Patiesību, taču cenšoties saglabāt noteiktu ritmu un acumēru savās rīcībās!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atbilstības jautājumus gan nerisināsim, jo tad mēs būsim tikpat akli cik filosofija, bet par to, ka gatavas mazaas patiesiibas mums neder gan varam vienoties, jo tad mēs neatnjemsim sev iespeeju kaut vai katru no tām pārbaudīt.
ps. mani neinterese Pilāta viedoklis, bet tavējais :)

(Reply to this) (Parent)