Nē, tā ne!
Ir filosofija, kas ir akla (tādēļ dumja), kas joprojām kaut ko murmina par Patiesību un kā bez prāta ir no šīs domas.
Bet arī filosofija, kas nemeklē specifiski Patiesību, bet tomēr šo to zina, ļauj orientēties un lieki nenorūpēt nedz sevi, nedz citus.
// Un ko gan mēs iesāktu ar Patiesību?