That's the point - filozofija ir tikpat jēdzīga/bezjēdzīga, kā teniss. Tenisa spēlētājiem tā ir sarežģīta māksla, kurā gūt arvien lielākus panākumus, arvien lielāku meistarību. Tenisa skatītājiem un faniem tā ir izklaide. Tiem, kas dod priekšroku futbolam, biljardam vai šaham, no tenisa nav lielas jēgas, taču, ja labi padomātu, gan jau atrastu veidu, kādā arī tie ir iesaistīti šajā sistēmā.
Taču, bez tenisa skatītājiem un faniem nebūtu iespējami augstas klases tenisa spēlētāji. Gan tāpēc, ka fani nodrošina supertenisistiem resursus, lai uzlabotu tenisa spēli ($$$), gan tāpēc, ka supertenisisti būtībā nāk no atbalstītāju un fanu vidus. Protams, fanus īpaši neinteresē, cik stundas tenisists ir pavadījis sporta zālē, kādas muskuļu grupas trenē, kādus dopingus dzer, kādus speciālos sitiena paņēmienus lieto vai kādas hi-tech locītavu saites izmanto. Fanus interesē tas, ko tie var gūt no tenisista - izklaidi, šovu, emocijas.
Ar filosofiju ir līdzīgi - masas nodrošina filosofus ar resursiem, ar izejmateriāliem, ar vielu pārdomām. Un būtu tikai godīgi, ja filosofi arī dotu kaut ko pretī.
Protams, ka nav liela jēga ražot to, ko ļaudīm nevajag. Tādēļ jau ir izgudrota tāda lieta, kā tirgus izpēte (mārketings), ar kā palīdzību var veikt divas lietas:
(a)noskaidrot, ko ļaudīm vajag, lai varētu to ražot,
vai arī (b)iestāstīt ļaudīm, ka viņiem vajag to, kas tiek ražots.
Nu, piemēram, varētu noskaidrot, ka tīņu vecuma grupā ir liels pieprasījums pēc dzīves jēgas. Un varētu propagandēt (reklamēt) tādu un tādu dzīves jēgas paveidu kā viskrutāko, salīdzinot ar parastajām dzīves jēgām;) Vai arī, piemēram, mediķiem, karavīriem un likumdevējiem ir salīdzinoši svarīgi ētikas jautājumi, veciem un slimiem cilvēkiem ir nozīmīgs nāves jautājums, un tamlīdzīgi. Filozofijas nozare ir pietiekami plaša, lai atrastu daudzus praktiskus pielietojumus.