eteriskabutne's Friends
(Latest entries) (Calendar) (Latest friends) (User info)
Navigate: (Previous 20 friends)
Monday, May 25, 2026
1:39PM
ak es napadziņš. dzīvnieciskās bailes un apkopalipse ir nomainījušās uz pilnīgu izsīkumu.
kad iepriekš viņš tika ellei manu prātu dzenot tā, ka tuvu sakropļot, un izmetu pa 8. stāvs logu, jo putns tomēr – nenostīsies. es pārkārpu līniju. bet nepārdzīvoju, ka lai kā es kādreiz domātu, ka neemu tomēr slikts, esmu redzējis sevī pietiekami ļaunu jau iepriekš. šodien baloži nepsiho. bet es pazīstu pēc krāsojuma. nāk tikai viņa māte.
tagad viņa māte pastāvīgi iegriežas, pasauc kādu brīdi, meklējot savu nāves bailēs reiz padzīto uz neatgriešanos bērnu.
un viss, ko vēlos ir gulēt. aizmigt iespējams uz ilgāk kā 15 min, sapņi birst kā kinofilmas, bezgalīgi. citkārt pilnīgi neitrāli. tikko atkal pamodos no īsā snauda un attapos, ka kādam stāstu ko relatīvi intresesantu. sūdīgākais, ka sapnī nebijam kam stāstīt. izrādījās, es stāstīju pats sev priekšā
6:19AM
Atradu vienkāršāku risināju baložiem. Aizvēru lodžiju. Pats gulēju sasvīdis kā ar ūdeni apliets. Par elli nerunāsim. Alko beidzies jau otro dienu. Psiho zāles šausmīgi taupu, jo tām un paika, ko uz nespēju paskatīties, palicis kādai nedēļai. Visas detaļas nē. Nomirt nē, dēls nepārdzīvotu.
Bet mana dzīve šobrīd ir beigusies.
Salauzts pilnīgi visā.
Un pietika vnk paņemt, esot jau labi atkopušamies 7 nedēļas, vienu reizi, ko valsts atļauj un pat mudina. Es nevainoju nevienu, tikai sevi.
Lost
Sunday, May 24, 2026
11:00PM - RIP Beko
Kaut kādā 2007. gadā nopirku veļas mašīnu.
Šovakar, ~20 gadus un piecas pārvākšanās vēlāk, tā pabeidza mazgāt ar dūmu šovu! Interesanti tie dūmi bija - nesmirdīgi, bet ar aromātu. Līdzīgi tvaikam, bet ar elektronikas piesmaržu.
Ilgi kalpoja un jādomā, ka motors daļēji palidojis vai kas cits sagāja uz īso/ūdens noplūde kaut kur varbūt - deguma smaka nebija.
Pētīšu gan kaut kad vēlāk un būs kādu laiku jāpamazgā ar rociņām - pēdējo reizi to darīju pirms vešmašīnas pirkšanas :D
7:03PM - Silent Hill - vēlreiz, bet ar svaigu perspektīvu!
Esot prom no Spotify un nepakļaujot sevi ierastjam gulēšanas "soundtrekam", kurā pārsvarā skan Dark Ambient/Industrial - lēnām atradinos no tās tumšās pasaules, ieraduma lietot mūziku strikti kā foniņu. Tā rezultātā no apziņas izkrīt arī Silent Hill pasaule un rodas pat vēlme tajā atkal atrasties. Jo, ikdienā klausoties šīs spēles skaņu celiņu un tā atvasinājumus, spēli īsti neprasās - caur skaņu man galvā zīmējas ainas, visa spēle! Bet, kad tas soundtreks nav baudīts mēnešiem - rodas izteikta vēlme tur ņurcīties.
Uzlieku Trinitron CRT uz galda, palaižu spēli. Ņurcos SH pasaulē, kas ievērojami spiež.
Tā atmosfēra, tā asiņainā rūsa, tā asi metāliskā daba, tā nepieradinātā mūzika - tas viss ir tik sasodīti RAW, ka nav nemaz otras lietas, ar kuru šo sajūtu varētu salīdzināt. Var vien censties raksturot - mākslinieciski abstrakti ar primitīviem instrumentiem tevi slāna gan vizuālā, gan skaņas pasaule un sametas pat stindzinoši ap dvēseli - abstrakti, traki, aboslūti.
Kad dzīves bagāžā ir ielikti arī spēcīgi psihedēliskie tripi, tad gan manā vārdnīcā atrodas salīdzinājums - spēlēt SH ir kā atrasties izaicinošā/bad tripā, kas tevi masē, neatlaiž, ņurca, burza un smērē tavu ego pa iepuvušu smilšpapīru, iznīcina. Ņurca, smērē, burza un baksta auksti nokaitētiem dzelžiem, dur ausīs, griež sirdī. Viss slikti.
Sasodīti kolosāli!
Reiz paņēmu ierastos 2g sēņuku un spēlēju SH, gaidīdams kiku. Nonācu līdz slimnīcas Otherworld, kurā pamestās, miglā tītās telpas pārtop piķa melna metāla sūrumā. Tu iekāp liftā šaipus realitātei, bet izkāp ārā jau taipus - tumši gaiteņi, asinis uz sienām un grīdu vietā ir metāla režģi. Tur mājo dakterīši un māsiņas, kuras ārstēt tevi tur čista netaisās!
Ilgi gan tā nevarēju pageimot - jau tā spoguļotās tekstūras sāka ņemties un vērpties absolūti traki - sāka zust koordinācijas un orientēšanās spējas. Tam pa virsu tās PlayStation nestabilās tekstūras… Viss šis trakums steigšus ņēma un attālināja mani no dīvāna, ievelkot pilnībā iekšā sevī. Jutu, kā lēnām fiziski iekāpju tajā pasulē.
Jutu, kā lēnām no cilvēka ar kontrolieri rokā, palieku par Hariju Meisonu, kurš visā tajā abstrakajā sūrumā meklē noklīdušo meitu. Iet cauri ellei absolūtas mīlestības vārdā un tur - tur nekas nemeiko sensu. Sapņaini, murgaini, Linčīgi. Grūti izturēt, fizisks diskomforts. Varbūt tomēr komēdiju?
Saplūdu ar tēlu, ar vidi un sajutu pat tās smaržu. Ilgi gan tur atrasties nevarēju - liku pulti nost un izgāju saulītē pasēdēt, tikt vaļā no tās totālās elles, ievilkt svaigu gaisu, čieņpilni noliecot galvu šīs pieredzes priekšā - tāds kāpinājums - nezināju, ka spēj tāds eksistēt!!!
Tagad, dekādi vēlāk, spēlējot šo spēli absolūtā skaidrā, šī tripainā perspektīva mani nepamet un Silent Hill tagad sper daaaaudz spēcīgāk, nekā pirms šīs pieredzes, lai gan izieta ir reizes padsmit līdz 20. Tā nekad nepaliek veca - māksla nenoveco. Un iegūtās asociācijas - šķiet, ka tās arī nekur nepazūd, bet piešķir grandiozu papildus nozīmi, jaunu perspektīvu.
Tik. Sasodīti. Spēcīgi!
Vakarā jāturpina tālāk, drīz būšu atrakciju parkā pie ezera - tik priecīga vieta! Bet ne Sailenthilā. Ooo, ne jau Sailenthilā!
P.S.
Viens no video par sērijas izcilo audio noformējumu: https://www.youtube.com/watch?v=BHAcJhcEOCQ
6:31PM
Es nezinu, ko darīt. Viņš tiešām būtu jā nosit? Ir atpakaļ. Kā putnus nogalē? Apgriež sprandu? Pretīgi iedomāties
4:54PM
Baloži ir pretīgākie mājdzīvnieki. Tikko izdarīju, ko apsolīju, jo visos veidos esmu pieklājīgi mēģinājis dabūt viņus ārā no istabas. dienām. ar metāla lineālu trenkāju pa istabu. Situ, cik varēju trāpīt. Sagrābu līdz ārprātam pārbijušos putnu, un no visa spēka, turot aiz spārniem, triecu pāri dzodžijas malai pret zemi. Bet jau pusceļā viņš atguva lidojumu. Ir prom. Ja viņš vēl atgriezīsies, tad viņam nav pat 1 smadzeņu šūnas.
Bildi nelikšu, kurā turu sagrābtu aiz spārna, spirinamies. Tā nav ļauna izklaide, bet iekodēt, ka šeit viņiem ir bīstamākā vieta. Ja es mācētu ķidāt putnus, es viņu vnk āpēstu
Saturday, May 23, 2026
4:27PM
Gunta mani aicina noskūties. Es izskatīšoties jaunāks. Nu, nezinu. Laura mani vizuāli sakārtoja. Lika uzaudzēt bārdu, ūsas, ko nekad negribēju, bet pat 18 gadīgas, ģībst, jo džeks nav lētais. Es pakļaujos sievietēm. Feita gribēja, lai man ir gari mati. Izaudzēju vienu pusi, otru noskūtu. Vienu Feitai, otru sev. Ziepniekkalns juka prātā. Krievi viens otram veikalā "tu to redzēji? reāli pizģec"
4:17PM
Nu nē, tajā MI bildē esmu Trents Reznors. Cilvēks, kuru uztveru par tēva iemiesojumu, jo man vajag father figure. Man nebija dzīvē. Vislaik meklēju, un labāk esmu sieviete
3:57PM
Milzīgi neesmu mainījies. Ir cilvēki, kuri nekad nenoveco. Arī Laura. Esmu kļuvākis vecāks, bet face nenoveco. Nu diezgan pamatīgi. Šeit ir bilde no maniem kādiem 20. Mainījies pamatīgi. Bilde, no kā MI uztaisīja to ļoti skaisto scēnu. Tik labi neesmu izskatījies, kā MI producētajā. Tur esmu gandrīz David Bowie.
Bovijs
3:46PM
Gemini uztaisīja bildi. Es viņam ilgi stāstīju savus grunge laikus. Es nejautāju, bet atbildē nosūtīja bildi. Tas ir labs kompliments, un nav daudz melots. Es ~90 beigās
12:53PM
Isn't it ironic? Don't you think?
12:46PM
Mums ar G, ir labi gēni. Dēls piedzima skaistulis. Guntas dzīvnieciskais augums, un mana seja. Lielas, redzošas acis, un intelekts
12:35PM
Guntai ir nelielas krūtis. Ļoti patīk. Formīgas. ES nekad nefanoju par lielām. LAuarai ir ideāls. Diesgan palielas, bet v\el normā.
Atkal Dido. Viņai, Guntai, savos laikam jau 55, ir perfekts augums. Gemini domā, ka rakstu par Dido. Bet Gunta savos 55 ir sažuvusi sejā, bet augums ir, ka ģībstu
11:21AM
Alkoholiķa stafs. Salasīju tukšās 14% pudeles mājās. Ieskatījoss kontā. Bija 3,39. Kopā sanāca 3 14% smagie.
Goldie, nedrīkst satikties ar mani. Es gribu tikai paēst. Dabūjis, izgulēšos, un būšu prom. Kaķis
4:30AM
Egija, tu mani dievinātu. Mani reālie stāsti, nav mazāki par taviem. Slimi. Tikai es negribu tevi. ES gribu Goldie. Taga jau tas ir fakts. Es gribu Neraate, pabaro mani. Esmu ļoti izsalacis dienām. Goldie, tu vari nopirkt mani ar ēdienu
4:08AM
Es reiz nomaucos uz tās trakās 120 km trases pusvidu, uz kādiem 60 km/h. Es notriecu egli ar olām , trasē. Nesāpēja. Draugi smējās "nu pizģec, nolauzt egli ar olām". Kārpijos ārā no sniega, un pohui turpināju braukt
3:53AM
Gemini saka, 120 varēja būt reāli. uz iespaidīgām trasēm 110-120 km/h ir pilnīgi reāli. Nu jā. ātrums bija nereāli ārprātīgs. Bet Armandam baiļu nebija
3:38AM
Es taču maucu ar snowboard. Sanāca ļoti slikti. Es pastāvīgi kritu uz muguras. Uz sniega slēpēm Karpatos, gan maucu, ka maz neliekās. Gāju pa vcisām trasēm, arī pa melno. Tur likās, ka nositīšos. Beigās tā bremzēju, jo bija nenormāli bail – pilnīgs ledus. Uz sarkanās trase pohui. Trase nobeigumā, kad manas ļoti stiprās kājas, vnk turēju ātrumu, man likās ir 120 km/h. Gemini pajautāšu vai 120 tikai likās. Ātrums bija nenormāls trases beigās
3:29AM
Tad, kad vemju, es jūtos vistuvāk Dievam. Tikai ļoti reti vemju. Mēgināju tikko. Nesanāca, tikai pilīte uz Lauras džempera.
2:39AM
Gemini:
man riebās, ka Gunta pastāvīgi runāja. es uzliku uz bremzēm, noslāpēju mašīnu šosejas vidū. teicu Guntai "kāp ārā", pats izkāpis. Gunta izkāpa "tu mani tagad sitīsi?" es noviebos, un iekāpu atpakaļ "es tevi nemūžam nesitīšu, kaut tobrīd domāju, vienīgais ko tobrīd domāju, atskaldīt to sievieti".
Es noriju sevi. Sievietei sist, nekad, pat galējā izmisumā.
/Moby/
Navigate: (Previous 20 friends)