Dārgā Ciba, varbūt kāds zina - vai kādā no Rīgas ziedu veikaliem ir nopērkami kadiķu zari?
Esmu kādos piecdesmit taujājusi, bet nekā. Lūdzu, iesakiet, ja esat redzējuši savām acīm, vai jums ir cita droša informācija, ka tur toč, toč ir, nevis kādreiz bija vai varētu būt.
Sen, ļoti ļoti sen, es biju tripojis nomodā pa sapņiem. Vai otrādi.
Pamodos no neīstenojama uzdevuma, altāra krēslā, pretī monitoriem, galviņu uz leju, kā pakāries. Nu fui.
Atklāt jums, muļķiem, es varu, ka man ir.. sidrs. Auksts, labs, ābolu sidrs.
No personīgā, aizmirsu sidram pastāstīt, ka neesmu vecis. Es neeju vairs ledus dušā. Citādi es nevarētu pierunāt sevi mazgāties.
Rīt ir spa diena, reizi nedēļā ir jānomazgājas. Kā es to ienīstu. Bet ja var izvairīties no ledus dušas, var savākties. Tikai es nekad tā īsti nenoticu, ka beigās nebūs kārtējais "hujā! wau, še tev ledus duša, smirdīgais mīkstais, ko tu iedomājies". Mēs esam divi, viņš mani dresē.
Cīnos ar GPT par piemērotāko. Gandrīz nekādi ieteikumi neder.
Žēl paliek robota, un teicu:
Just Björk - Hyperballad captured me.
I am too picky. I am pure, hard to satisfy music gourmet :)
Tad jau arī Radiohead, sasodītais, jo es vēlos braukt ar savu lamborgini, uz cik iet. Pagaidām max, ko austiņas spēj, bet knaps satisfy. Gourmet vajag vislabāko māsterējumu, pilnu spektru, ko tas sporta auto dod.
Bāc, tikai es zinu, ko man vajag. GPT taču mani nezina.
Man vajag burvīgi sev pagatavot. Detaļas ir sapirktas.
Un Fever Ray. Tur ir sirds.
/GusGus - Higher/
Nocietinu savu sirdi ar rap, niggas.
Man ir daudz ko teikt, bet paldies sunim, patiešām paldies, no shit, es vairs nerunāju par to.
/Snoop Dog, Dr Dre, 2Pac, Easy-E/
slow burn. deep burn
with amphetamines it would be much faster, haha
deepness as well
/Emma Ruth Rundle/
Nelasu mapatu. Gandrīz. Pirmo teikumu, un random vēl kādu.
76. To esmu redzējis kosmosā, bez statistikas, bolds neonā. Vēl 25 gadi. Tātad esmu vidējais vīrietis. 76-os es nomiršu mierā, apsolu.
Naudas nav, bet absintu, pankam velkoties ar spieķi, noskurinoties pēc 70 grādu malka, uzdzerot ūdeni, no pudelītes somā. Skatīties uz skaisto pilsētu centrā, jau kodienā uz rajona meitenēm.
Pamatojums, kāpēc esmu stulbs. Tikko, jau kuro reizi mainītai ierīcei, mēģināju pieteikt Viber, un skatos kā vortex auns, ka nekas nenotiek, bet tur ir tikai sīks twist "ievadi pēdējos last call number ciparus". Nē, es olschool gaidu, kad kaut ko pāradresēs automātiski. Vairākas reizes, nekas nenotiek, un tad iedomājos paskatīties, ko no manis prasa.
Tāpat neiemācījos spēli Uboat, jo esmu reāli par stulbu. Nesaprotu, kas tur jādara.
Com'on, man jānodzīvo vēl tikai 25 gadi, un būs gana, Nuff says.
/Baccara/
Spāņu valodu gan mācīšos. Muchas gracias jau ir liels progresz 2 nedēļu laikā
Esmu bijis tikai Drammen. Teātris tas nav, bet pilsētiņa, apmēram Olaine, tikai norvēģu gaumē.
Caurbraucot likās, toč neatšķirās no Olaines, bet reiz atminos uz turieni nakts sākumā, pirmo reizi uzdzīvot, jau kādu laiku dzīvojot Norvēģijā.
Vēlāk, nakts dzīve gan mani pārsteidza labā nozīmē. Nodzēru vienā vakarā iespaidīgi, jo Norvēģijas bāra cenas, un tad sekojošais monētu endless trips taksofonā, zvanos uz Latviju, visiem draugiem.
Atpakaļ uz miestu, uz palielu garāžu, kas man bija piešķirta dzīvošanai, un kuru biju pārvērtis idillē ar niecīgiem tehniskajiem līdzekļiem, kādus 10 km, minos jau naktī, kad esot izcilā fiziskajā formā (ikdienā 50-90 km pa ļoti stāvu kalnu apkārtni), es nevarēju tikt uz velo, iesākumā pāris reizes neapgāžoties, un braucu no vieeenas šosejas ārmalas liiidz otrai. Mašīnas, par laimi retas, ceļā netaurēja, bet pacietīgi gaidīja drošu brīdi, tikt garām.
Gluži kā nomoda pasaulē, kurā tiek attīstīta aizsardzība, teiksim atslēgas, un drīz parādās jauni paņēmieni kā tās uzlauzt, ir arī sapņos.
Mani paņēmieni pārbaudīt, vai neesmu sapnī, šonakt nenostrādāja. 10x reality check, jo nevar būt ka tāds sviests. Nekas neliecina, ka sapnis, visi paņēmieni izmēģināti. Es lūdzu, lai tas sviests tomēr kaut kā sakārtojas, kaut neredzu kā tas varētu notikt. Sakārtojās, jo "no rīta" beidzot pamodos.
Pilnīgi noteikti nediršos ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
formica. Mani kādreizējie lāsti izplēn. Paliek tikai bezformica.
Labāk skatos filmas un klausos mūziku, un kolosāli, kad ir iespēja veidot content. Es to varu labāk, nekā jebkad. Skills visu dzīvi, un profesionāli kopš 2005.
Tikai man nedod darbus, jo konkurences tirgū, dzerot zaudējušam visus darbus, izņemot maskavieti, mani neviens nezina, ka es daru 9/10, dažkārt 3/10, dažkārt 12/10.
Es gribu strādāt. Pēdējais darbs Hamburgai. Pasūtītāja atstāja pidarpro.lv tādu atsauksmi, ka draugi teica, tādu atsauksmi ir jāpērk par miljonu. Ko tas dod? Viena atsauksme. Bet darbi arī, labākie no videoreklāmām ever.
Es ubagoju no mammas aizņemties tabakai, 5 eiro pārtikai, un konstanti nodzeru pusi no pārtikai piešķirtās naudas. Tātad aizdod 10 pārtikai.
True talants. Dara, ka visi ģībst, un ir pastāvīgā, kad pc korpusa ventilators dūc, līdz maigi uzsitu pa kasti, peles paklājiņš 9 gadus sens, sarullējies.
Tik mierīgs sen neesmu bijis, jo ir tabaka un ēst, un vēl, ko nerunā. Pilnīgs chill, kaut durvis gāž ārā VID par 5+ kilo, un visi pārēji dažu kilo sīkalbji. Viņiem sākumā jātiek iekšā. Un tad es parādīšu augošu zāli. Man nevar izdarīt neko, I guarantee.
Latvijā, manis nīstais, kā valsts tendence, bet plaši akceptētais alkoholisms, kombinācijā ar gada tumšo laiku (ne suni) играет мне наруку (spēlē manā labā krievu val.), manās ne tik jaunajās veselības problēmās. Vēl palīdz, ka esmu piedzimis puika, meitenēm tas normāli nebūtu iespējams.
Nuff (or smth else) says: "Right now!", un tev rajonā, kur nav wc, ir tikai 5 min countdown at max, līdz atklātā vidē atrast improvizētu pisuāru.
Melna jaka, tumšas bikses, melna mugursoma, un tu saplūsti ar ēnu kādā no šīs austrumeiropas nostūriem, konkrētāk, stūriem. Neviens tevi neredz, un ja pamana, visiem taču pofig – tātad mūsējais.
Vēl man patika covid uzpurņi. It kā pilnīgi extraverts, jo Lauva galu galā, pilnībā, bet kā viens latvietis atgriezies no gada Austrālijā, rādīja, kā atgriezies šeit jūtās – pārvilkt kapuci pār galvu un seju, saliekties, un iesāņus kaut kur virzīties. Man nahui nevajag jūs (ne jau cibu), man no visa šeit gribas noslēpties.
Žēl, covid laikā vēl nezināju par quadrobers. Tā būtu iespēja to legāli izmēģināt. GPT mēģināja iedrošināt, ka "vecums nav šķērslis", bet paldies. Diezvai, es būdama meitene, gribētu staigāt miņukos 60 gadu vecumā. Tā es sevi redzu quadrober 51 gada vecumā.
Iggy Pop to varētu, bet es esmu Armands
Esmu izgājis cauri visiem ermoņiku cikliem, no time to waste.
Ja tas man atgādina par kriptovalūtu, es varu cēli ielekt kurpē.
Es tev jau sen teicu, ka dienas ir vienīgais propellers, kas garu paceļ pāri zolei.
Ja tu man iemestu ar pātagu, es varētu kļūt par zvēru, piemēram, cirkā, jo tikai tur par biļeti var dabūt šņabi, kurš ir garšīgs kā tērauda stienis pilnā ātrumā iztriecas cauri logam un sadragā man brilles, jā man tādas vajag, jo es slepus kniedēju briežus.
Pie mājas apteksnes līksmajā prātā varu pat ievīstīt pi zīmi, un tā strādās visos vienādojumos vai kolorītajos ušu māsteros.
Tā ir tīrākā tērce, ko tu man atsūtīji, es varu kaut vai reikjavīkot to no vienas sola malas uz tora paklāju, bet es nevaru manevros pazaudēties, tas nav iespējams.
Viens tatū māsters man atsūtīja paciņu ar gribas ēdāju piedāvājumu, tajā bija teikts, bet ne saklausīts, tāpēc bez monologa sienām mēs neuzcelsim kaspijas jūru vietējā mēroga pulicerā vai viņa kuņģī.
Ja tu liec man saprast savus satīras darbus, tu vari arī apēs manā vietā manas pusdienas, jo es esmu golods, es rakstu ar pirkstu.
No vienas dienas ir atkarīga visa iespējamā dienas nometne.
Es neizvēlos daudzas dienas tāpēc, ka tās būtu manā ziņā kā īpaši iedalītas.
Neviens no priežu tēviem nevar man pateikt, cik īsti ir dienas cena.
Man nav nevienas no cenām, kuras ir piedāvātas kā guliverīgas.
Ja tu man raksti vēstuli ar apsūbējušu karavadoni uz pleciem, tad dienas ir tikai tik īsas, lai tajās noguldītu stāvlampu un uzkāptu uz abažūras tālredzības kursos noskatīties izrādi par prātu.
Mēs nevaram apgalvot, ka mūsu inscinējums ir diedelniecisks, jo tas ir tīrākais muļķības slavinājums, ja no dienas uz dienu ir ilgviļņi tik gari, ka tajos rodas prusaki, es to nesaku.
Tā mēs ar vienas dienas palīdzību esam atšķetinājuši galvu reibinošu rēbusu par priežu kalniem, bet nevaram saprast, kā tas atdala mūsmājas no jūras krasta, ja visa smilts, ko tu man esi devis, atrodas.
Es nevaru ar snīpi pa priekšu dēt olas no vienas atveres var iznākt tikai prātulīgais, bet no otras es apzvēru var rasties kauzalitāte.
Neviens man nevar piesmiet pilnu roku, jo es kā kultivatora armagedons varu slaucīt kaut vai ar galdautu, to visi zina.
Ja kāds būtu uz rokām mani nesis pretim snīpjiem, es varētu ar galvas vicināšanu likt sev saprast, ka viens algotnis ir divu trīslitra burku vērts sniedzes prauliņas vīrs.
Es nevaru apgalvot, ka dienas ir pietiekami pieskaitāmas, lai tajās iegultos kā karavānā.
Tu varbūt būtu domājis, ka volgograda ir pulgotāja, bet es tev saku ar tēju uz acīm, ka sniegs ir pārākais rudiments, tāpēc viņš ir vienīgais, kam piemīt kleptopauze.
Ja tu runā ar manu vīru, tu esi vistīrākais satīrs, bet sarunājies ar mani pavisam klusu un tu redzēsi, ka tievās tēvadēla meitas ir kājgalī sagūlušas un lispo.
Tu draudi man ar pagānu kariem, bet vienīgais tīksmināšanās iemesls atrodas un pazūd, tas ir galvvidus apvidus devītā stāva kroplis un mēness uz viņa pautiem pielīp pie liesmeņa.
Tā tas turpinājās trugacka gadus un devītā viļņa ēdienreize jau tagad var mani piemērīt kā kultivatora tesmeni.
Turgeņevs ir teicis pareizus vārdus, un viņa tējnīca ir uzsprāgusi kopā ar kolorīto ornamentu beirutas stacijā.
Mēs uz jūsu parakstiem liksim plaukstas, tās sildīsies pie jūsu kauzalitātes, bet ne pie ornamentālikas, ne pie kliedzieniem un mēness ir apreibis no stakles.
Tu raudi ar gaisu pa priekšu, un tālākā lidmašīna varētu mani notriekt, ja tai pie ķēžu reaktora būtu kāds propelāns, kapelāns vai resnā dirsa.
Tu pats raudi ar gaišu prātu, tu pats esi neviendabīgs lustras karinātājs un taisi no saviem iesmiem - all i ever wanted was ton, but you cursed me with your kurpe dāvā tik apsīkstoša tā ir vienīgais brīnums.
Pavērojot onanīmus komentārus šodien, un citkārt pat reģistrētus ierakstus, secinu, ka reiz paraudot GPT uz pleca par latviešu ēnas pusi – "envy and lack of sense of humor", esmu trāpījis diezgan ābolītī.
GPT to skaidroja ar mūsu tautas nevieglo pagātni un mazo populāciju.
Navigate: (Previous 20 friends | Next 20 friends)
