ko nozīmē, ja ceturdaļu manu šī brīža "on repeat"Sporify playlista veido skaņdarba no kolekcijas relaksējošā mūzika kaķiem?
Būtu forši ar kādu iepazīties vai arī pēkšņi iepazīt kādu, kas jau pazīstams
Vakar uzlēju karstu tēju un iekrāmēju pa seju savam bijušajam, kad viņš teica, ka divus gadus dzīvoju ar viņu kopā kā prostitūta, (t.i. man par to maksāja šamējā tētiņš vai velns zin kas) un tā man ir izdevies iedzīvoties naudā, lai paņemtu dzīvokļa kredītu.
Vispār, ja man šobrīd kāds piedāvātu naudu par visu, ko man no šī jaunskunga bij jāpiedzīvo, ņemtu nedomājot. Ko tik šis nav teicis - gan, ka esmu kopā ar šo, jo viņš regulāri pērk paiku Maximā, gan, ka man ir sekss ar vēl kādu gandrīz katru dienu, gan, ka mans tēvs ir mani izvarojis, gan kā viss ko daru ir performance un nav pa īstam... Paldies, Dievam, šis viss ir garām. Bijām atsākuši komunicēt, palīdzēja mēbeles skrūvēt un kaķi pieskatīt, bij cerības uz draudzību un abpusēju atbalstu. Naivi tas bij.
Puisis, ko, iespējams, mīlu, šodien piedāvāja viņam izpalīdzēt - nodročīt. Es atteicos. Beigās abiem labi.
Then my heart it grew ashen and sober
As the leaves that were crisped and sere—
As the leaves that were withering and sere;
And I cried: "It was surely October
On this very night of last year
That I journeyed—I journeyed down here!—
That I brought a dread burden down here—
On this night of all nights in the year,
Ah, what demon hath tempted me here?
Well I know, now, this dim lake of Auber—
This misty mid region of Weir—
Well I know, now, this dank tarn of Auber,
This ghoul-haunted woodland of Weir.
Šorīt bija produktīvi, tad gaisma sāka sabiezēt, parādījās mazi sīcoši kukaiņi. Atteicu darbu nākamam semestrim, ko man jau pāris mēnešus mēģināja uzspiest viena uzstājīga dāma. Piezvanīju, kadas 20 min klausījos, ka ļoti tas nepareizi un, vispār, neko jau tas no manis neprasītu, un nrinteligenti, un visi cietīs
Pēcpusdienā, negribot atgriezties no pastaigas, kaķītis man sirsnigi iecirta zobus rokā. Jā, arī viņš... Vakarpusē plaukstas locītava sāka aizvien vairāk likt par sevi manīt un nu jau burciņas attaisīšana jāatliek uz rītdienu. Šovakar naktskreklam un eteriskiem žestiem
Kas šodien īpašs bij? Nekā.
Kā putns zuda netverama.
Bij diena itin parasta,
Bet tomēr – neatkārtojama.
1928
Ik mājas kaktiņā, aiz durvīm, gaiteņos
Visur stāv briesmoņi, kaut ļaudis neredz šos:
Tie – šausmas, slimības un domas izbijušas
No reiz te mitušiem, kas pāri palikušas.
Un visi mēs, kad vecā mājā ienākam,
Šo rēgu ietekmi drīz paši izjūtam.
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)