Skrollejot cauri tel bildēm - šis gads tomēr bij piedzīvojumiem bagāts un daudz kas interesants izdarīts. Tā Vajadzētu turpināt. Šodien cita starpā peldēju aukstā vilnojošā jūrā.
mans kaķis bieži kaujās
šodien nevarēju viņu meklēju kādu stundu, tomēr beigās atradu slapju un ar kautiņa pēdām uz muguras
dažas tantiņas saka, ka vajag kastrēt
citas, ka nevajag, jo tad zūd interese par dzīvi
man pagaidām šķiet, ka nav man tiesību kādam nogriezt olas
bet arī negribu, lai kaujās
Kāpēc pa visu Čiekurkalnu un Brasu šovakar un tagad skan Dzeltenie pastnieki?
gulēju smiltīs ar visām drēbēm, pienāk kkāds pliks tipiņš un saka, ka šī esot nūdistu pludmale, un man steidzami jānoģērbjas. es gan iebildu, ka netraucēju nevienam. tad šis teica, ka jābauda taču pēdējā saule... pēc kāda brīža atnāca vēl viens un dāvināja kaijas spalvu, un kko jautāja, vai es gadījumā nenodarbojos ar jogu... es joprojām džinsos un hūdijā... sapratu, ka laikam tomēr jātinās kkur tālāk..
Viņam bija neliels, un, dažkārt, nestāvēja. Tomēr arī reizēs, kad bij izdevies ļoti baudāmi, viņš neticēja. Teica, ka tēloju, jo gan jau patiesībā bij nožēlojami. Savus kompleksus viņš nerisināja, bet izlika ārā nepārtrauktās apsūdzības krāpšanā, fantāzijās, kurās es mīlējos ar viņa paziņu (kā viņš pats minēja - tam esot liels), vai, ka man maksā kāds cits par to, ka daru to ar viņu. Interesanti, ka biji tā samilejusies, ka visiem spēkiem ticēju, ka šis kādreiz beigsies, ka tie apsūdzību un pamešanas periodi ies prom. Bieži ignorēju savas sajūtas, kad bij slikti, bet glorificeju un paturēju atmiņā labos brīžus. Varētu teikt, ka diezgan slimīgi pieķēros labajiem brīžiem un savā galvā zīmēju to visu būšanu tā, it kā būtu ideāls pāris. Arī soctiklos reizēm liku tikai pozitīvus attēlus ar mums,jo likās, ka varbūt, ja ignorešu visas acimredzamās problēmas, tās kaut kur izzudīs. Secinājums: savas sajūtas jāņem vērā arī brīžos, kad tās gribas ignoret.
Dusmas dod enerģiju un iespēju sacelties, mainīt kaut ko savā vai citu iemeslu dēļ sāpīgā situācijā, manifestet sevi un savu sāpi. Un, dažkārt, tam ir jāļauj notikt.
Dusmas var arī palīdzēt sasniegt visu ko, jo palīdz atbrīvot milzu enerģiju. Tātad - svarīgi tās atpazīt un vadīt pašrocīgi. Neļaut citiem uzvārīties uz Tavām dusmām (to mēdz gribēt daudzi - politiķiem līdz dažkārt, tuviniekiem).
Dažkārt arī grūti savaldities, ja provocē.. No tādiem cilvēkiem un situācijām vēlams iespēju robežās izvairīties.
Dusmas ir enerģija. Enerģiju nevajag apspiest, jo tā nekur nepazūd. Ideālā gadījumā der atrast, kā šo enerģiju nevardarbīgi novadīt. Piemēram, dodoties velobraucienā vai peldot aukstā ūdenī. Grūtākais dusmās ir, ja nepiefiksē, ka tās uznākušas, kad tās neatpazīsti, bet esi jau kādu laiku to varā, tieši tādās situācijās var savārīt sūdus pret sevi un citiem.
Šodien man ir dusmas. Rakstīju visur internetā sūdzības par RD Electronics veikalu, kas jau 20 dienas kavē apmaksāta pasūtījuma piegādi.
Vēl, dažus manus darbus izstādes laikā bik ieskrapeja.
Vēl ss.lv ir parādījies sludinājums, ka tiek izīrēts mūsu bijušais dzīvoklis. Bildēs pamanīju, ka tur atstātas skrituļslidas (nebij manas, bet šķiet stulbi tik un tā)
Tas tips, ar ko esmu tur dzivojusi, ir varmāka. Man tikai tagad noiet tie aftereffects, kaut arī jau 9 mēneši pagājuši
Varētu pasūdzēties arī par to, ka nespēju dzīvot bez gaļas lietošanas uzturā un arī kaķis ir plēsējs, kas jāapgādā ar attiecīgiem produktiem
gribētu izvairīties no ikgadējā obligātā plaušu rentgena, zvanu ģimenes ārstei un šī saka, ka tur jau apstarojums nav nekāds lielais, bet tuberkuloze klejo ar putekļiem no bomžu siekalām un arī migranti nāk ar baciļiem iekšā tēvzemē lielā ātrumā....
tu domā ka eņģeļi neraksta
viņi raksta jo garas vēstules
ar apzinātām kļūdām lai neliktos pilnīgi
divas naktis rasa
trešo nakti salna
tā man teica rīta zvaigzne
pakāpusies kalnā
Vakar vakarā domāju - kāpēc tomēr mans bijušais bija apsēsts ar domu, ka esmu pērkama sieviete un satiekos ar viņu dēļ naudas. Sanāk ka viņam galvā iestāstīta totāla kapitālisma hierarhija un apziņa par to, ka, ja viņam kopš bērnības nekas materiāls nav trūcis un šobrīd viņš var strādāt pieprasītā/labi apmaksātā profesijā, tātad viņš ir šīs hierarhijas augšējā galā. Savukārt, tāda kā es (obviously šajā hierarhijā zemāk stāvoša) - no laukiem, senčiem naudas kā jau laukos, profesionālā darbība mazāk stabila, šajā pasaulē vēlos pakāpties ar viņa palīdzību. Tātad, pēc viņa domām sanāk, ka nauda ir vienīgais, kas viņā var otram patikt. Atceros, kaut kad attiecību sākumā viņš vienreiz minēja, ka, ja paliks pavisam vientuļi, varētu nopirkt sievu no kādas trešās pasaules valsts.
Interesanti, jo es nekad neludzu sev neko izmaksāt, pat palīdzēju šim mazliet taupīgāk dzīvot (nedzert), iekrāt bik naudas un nomaksāt parādus (ar visu lielo algu šim bij parādi, jo ņēma kredītus plostu laikā). Protams, man likās patīkami, ka manam draugam laba alga,likās, ka varbūt varēšu vairāk laika veltīt rūpēm par mums un neņemt pilnīgi visus piedarbu utt. Tā, par laimi, bij īsa ilūzija.
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)