19.7.09 19:09Skatieniem, pirmajā mirklī sastopoties, izdedzinot caurumus gaisā, kā cigaretei salveti. |
19.7.09 19:09Skatieniem, pirmajā mirklī sastopoties, izdedzinot caurumus gaisā, kā cigaretei salveti. |
17.7.09 02:03Mierīgs tāds un skaists.Kad skatos uz viņu - manī viss mutuļo, es kaut kā smoku, es naktīs nevaru gulēt, tikai pieskarties un sašķīst, izkust parafīnā, Tevī. |
15.7.09 04:22Cūkas, asfaltu urbj visu nakti! |
13.7.09 18:25"kādēļ lai es justos vientuļš? vai tad mūsu planēta neatrodas Piena Ceļā?" vēstīja mana galdakarte sestdien. |
11.7.09 20:40Šodien iekritu pilsētā iz 2 nedēļām laukos. Tā īsti nevaru pieslēgties. Jau pārbraucot pāri robežai, kad 6. tramvajā divi vīrieši skaļi apspriež manas potītes. Un tālāk vēl visādas lielveikalu rindas, kāds ko prasa, kaut kāda runāšana runāšanas pēc, kaut kādi skatieni, bet ne tie, kas laukos, ne tie harmoniskie, ar-sevi-mierā, bet vientuļie, izslāpušie, vēlme pēc komunikācijas, saskarsmes, kaut kāds izmisums tāds,sodrējiem piesūkušās ielas, mašīnas šļakstās, centrs bez zaļās krāsas, televizors, mājas, kas mani apžilbina ar savu neaptveramo baltumu un plašumu, nebiju pamanījusi, ka dzīvoju izstāžu zālē. Laukos viss ir normāli, modos sešos no gaiļu dziesmām, biju aizmirsusi, ka gaiļi dzied, un skrēju krosus cauri miglai un priežu mežiem un ostīju gaisu, un vārīju visādas dārzeņu zupas un kāpu kokos pēc ķiršiem un iekāru šūpuļtīklu un gulēju un skatījos mākoņos. Un visiem es tur kaut kā patīku, jo biju foršs bērns un man nav nekas jāsāk no jauna, visi atceras to bērnu vēl. Baigi laimīgā biju. |
29.6.09 22:55Esmu tagad iesākusi darba brīvajos brīžos mācīties aktu zālē Rahmaņinova Itāļu polku, smagi man iet pagaidām. Kur tas viss pazudis, ķermenis atsakās paklausīt smadzenēm, redzei, uztverei, sen nebija tāda sajūta bijusi, fuifui. |
13.6.09 20:59parForši mēs tīrījām paklāju laukos, bērnības mājās. Tāds smaragdzaļs mums bija un tad katru gadu kādā no karstākajām dienām tas tika mērcēts pagalma vidū lielajā skārda vannā un es dabūju izmīcīties pēc sirds patikas pa visām tām putām līdz vēderam ar savām mazajām ķepām. Un suņukam sprinģojot apkārt bij lielie prieki. Skrabis izmazgāja paklāju, tā tas saucās. Un tad paklājs tika izklāts dārzā žāvēties, zālē, un man patika uz tā sēdēt lotosa pozā un tēlot, ka esmu no austrumu pasakām. |
13.6.09 19:33Kaifs. Šodien bija pirmais izgājiens tautās ar jaunajiem matiem.Tas ir spoži ruds karē. Pāris dienas un attā melnajiem līdz-asteskaulam-garajiem. Sajūta, kā nometusi smagumu, ar katru šķipsnu kas krita man gribējās arvien smieties, itkā viss, kas bijis - nav, itkā ir tikai tas, kas būs. Un tad vēl tā krāsa - tas briesmīgais briesmīgais oranžais, bet acis mirdz tirkīzā un es nepazīstu pati savu seju un kādos toņos tā tagad iekrāsojusies. |
11.5.09 20:57Muse [Live at Wembley 2007] |
29.3.09 00:59Patiesībā apbrīnojami, cik ļoti tomēr cilvēka spēkos ir pazudināt Laiku. Un Realitāti. |
24.3.09 14:42 - divi. |
20.3.09 18:24Bija viens puisis, no paralēlklases, ar kuru mēs 3 gadus skolā gaiteņos sastapāmies acu skatieniem. Tā īsti nekad nepārmijot ne vārda.Tā bija tukšāka diena, kad tā nebija, kad viņu nemanīju, vai vismaz nejutu ar pakausi viņa acis. Tas turpinās draugos.lv, viņš paskatās mani, es paskatos viņu, viņš uzaicina draudzēties, es paskatos viņu, viņš paskatās mani... Kopš izlaiduma gadi pieci. Romantjika, ha. Bet tomēr tur ir tāds trauslums, par to domājot, to atceroties, man iekšās saviļņojas, patiesi. Un liekas pilnīgi nejēdzīgi to tagad sabojāt un īsti arī negribas. |
23.11.08 20:28Engeļi ar raganām dejo Rīgas ielās šovakar. |
19.11.08 23:16Baltās ziemās, cik tagad paritinu atpakaļ, es vienmēr esmu jutusies laimīga. Un ja arī tagad neesmu, tad tās pūkas, kas šobrīd aiz mana bēniņstāva loga, man čukst, mani apmāna un apvārdo.Pirmais mans Stāsts, nu no tiem, kuru ir vērts stāstīt, aizsākās manā 16. ziemā. Un mēs daudz staigājām pa Vecrīgu, brīžiem šur tur ieskrienot sasildīties ar tēju vai karstvīnu un nemitīgi krita baltas, necaurredzamas sniegpārslas.. krita un krita... mūsu skūpsti un skropstas apsniga un mēs tās kausējām ar dvašu, lai viens otru saskatītu. Un mēs bijām baznīcā, uz Ziemassvētku nakts dievkalpojumu, bija simtiem no papīra veidoti enģelīši, un dega tikai sveces, un turējām viens otru un laukā sniga... sniga.. sniga.. Tā arī smaržo mans Laimīgums - pēc sveču parafīna, krustnagliņām, kanēļa un sniega. |
14.11.08 02:16Reizēm eju uz to, lai būtu otrā. Jo bīstos pirmā atbildības.Pirmais īsti nekad nav Pavisam Sev. Tas ir mans Egoisms. |
27.10.08 01:31Iepatikās šodien: Top notes: Pink peppercorn, Tamarind blossom, Cranberry Heart notes: Black violet, Hellebore rose, Cacao Flower Base notes: Massoia wood, Patchouli, Tahitian vanilla |
5.10.08 02:40"Nekad nevienam nestāsti, ka šovakar nedrīksti daudz dzert. Pretējā gadījumā apkārtējie visu vakaru centīsies tevi piedzirdīt".True. |