1.4.10 23:42Man patīk ierasties mājās, dienā, kas pēc Tevis. Tad visādas garšīgas lietiņas, ziedi stikla cilindrā (un ne rozes, bet kaut kas pa manam - zili īrisi, piemēram), un vispār māja ir tāda priecīga. Es jau sen zinu, ka šīs manas mājas runā, tām patīk sagaidīt saullēktu un mostoties klausīties centra pieaugošajā dunoņā, vai kad tās uzpoš un to baltums kontrastē ar putekļainajiem jumtiem aiz palodzes, vai - cik svešādas un ieturēti pacilātas pēc ciemiņu aiziešanas, kā sieva smalkā prezentācijā no "Privātās dzīves" lappusēm, dūmo sveces un grezni pustukši trauki - senču gariņiem,bet Tu tām acīmredzot patīc visvairāk, šobrīd. |
Gaisa Balons
Jaunākais
27.3.10 04:26Vai arī man sākt teikt - JĀ visam bez izņēmuma, visiem tiem notikumiem, piedāvājumiem, pavērsieniem, kas atkal pēkšņi sākuši brāzties virsū, nu tā - visādam gadījumam? Ielikt kabatā, lai vismaz pasildās. To manu šķautni, kas ik dienu pāris reizes uzliesmo radīšanā, rutīna dzen izmisumā, tur ir tas give me more more more, bet tā otrā, kas mīl naudu un iet pēc izskaitļota plāna, kā to dabūt, traki raustās no neparedzamiem pārsteigumiem, no novirzēm. Un tad šodien tas balanss drusku izjuka un tas noved pie apjukuma, sevis nīcināšanas, slīcināšanas. |
25.3.10 03:27Viens koments garāmejot no youtubes, kas mani šai momentā paķer "Incredible voice, like having chocolate poured all over you", cik smuki tas izklausās tā, jā, tādas balsis, retas, samtainas, zemas, čuksti, mazliet dūdošana, telefonā ap pusnakti "es gribēju pateikt arlabunakti, mīļā", vai tepat blakus spilvenam no rīta, trausls pieskāriens pakausim ar pirkstu galiem, silta elpa, kā putukrējums. Kā izkususi šokolāde kakla bedrītē jūlija vidū, Saulkrastos. Pēkšņa lietusgāze, slapji ķermeņi, lāsītes skropstās, necaurkliedzams liedags, rokas - vienas mazas un mierīgas un otras - slaidas, spēcīgas, izteiktām vēnām, drošas un uzstājīgas, veranda, vīnstīgas, liepziedu tēja, apskāvieni, lai sasildītu, klusi smiekli. |
25.2.10 11:44
|
25.2.10 11:23Nu tā mums iet, slikti nav.Nu čau, kodar? Mmm.. taisos iet putu vannā... Kmmm.. arī gribu. Pusstundas laikā tev jābūt klāt. Labi, braucu. Durvis būs vaļā. p.s. Protams, ka nekādā vannā nemaz tajā brīdī netaisījos. ;) |
20.2.10 05:02Par visu, kas beidzot izteikts, kas norimies, kas turpina plūst savā vienīgajā un pareizajā gultnē, par to paceļam glāzes šovakar, draugi. |
14.2.10 06:32Meteņi, tātad. Jācep pīrāgi, jābrien maskās ietērpušamies pa dziļiem sniegiem mežā, tad kur ugunskuru un iet rinķī, spēcīgākie ar maisu un kannu kāpj augstā augstā eglē, nu un tad tie citi pa vienam iet izstieptām plaukstām un lūdz pīrāgus, īpaši sērīgi lūgsi vienu - dabūsi divus, lūgsi trīs - uzlies ūdeni uz galvas, a lūgt divus bija nezināmais - tā vai šitā, varēja noriskēt un noķert trīs vai ūdeni & neko. Vot šitā mēs darījāmies skolā. Forša diena. |
13.2.10 00:53Šodien bij` tāds jauks mirklis. Maza meitenīte, trīsgadīga, raustīja savu māmiņu aiz piedurknes un sauca - Paskaties!!!, kad tuvojos, es nedaudz pievērsu skatienu, bērniņš uz mirkli sakautrējās, tomēr turpināja: "Paskaties! Cik smuka tante!!!", skatījās lielām acīm kā pogām, šausmīgi sasmaidījos."Saulīte, Tu arī" - teicu garāmpaejot. Un snieg snieg snieg. |
13.2.10 00:21 - Ha."Viņam bija taisni tāda daba, kāda patīk sievietēm: viņš bija pieklājīgs un vērīgs, bez kādām pretenzijām un bezbēdīgi zobgalīgs. Viņš izturējās pret Mariju Gavrilovnu vienkārši un brīvi; bet lai ko tā teica vai darīja, viņa gars un skatieni tai sekoja visur. Viņš likās kluss un lēns, bet ļaužu valodas pauda, ka senāk viņš bijis briesmīgs nebēdnieks, tomēr tas viņam Marijas Gavrilovnas acīs neko nekaitēja, jo viņa (kā vispār jaunas dāmas) ar patiku attaisnoja nerātnības, kurās izpaužas drosme un dedzīgs raksturs. Taču visvairāk... jaunā huzara klusēšana visvairāk kairināja viņas ziņkāri un iztēli."/A. Puškins "Putenis"/ |
1.2.10 00:28Pēdējā laikā uznācis bezgalīgs slinkums. Es atsaku klubus piektdien meitenēm, ņurdu, ka esmu slima, jo man slinkums meklēt ko ģērbt, fēnot matus, ķemmēt skropstas un brist tās 5 minūtes līdz epicentram. Es atsaku sestdien satikšanos viņam, jo man slinkums mīlēties un vispār sarunāties un pirms tam smērēties ar kaut kādu smaržīgu ķermeņa krēmu, jo āda ir baigi sausā. Un es izskatos slikti un jūtos resna.Es šodien nopērku pankūku pulveri, nevis pienu un olas, lai kultu pati. Man atkal ir trīs pasūtījumi, bet es tos visus atlieku "kaut kad uz nāk.nedēļas beigām". Ko es vispār daru, neko nedaru, šodienu nogulēju, sapņojot par klubiem un mīlēšanos, nuja, noskrēju ap sešiem uz veici, tāpat uzraujot uz plānām mežģīnēm mēteli, un cik jau stundas blenžu nekurienē, truli košļājot aukstas pulverpankūkas. Nu un mazliet domāju par neizmazgāto pannu un grāmatu, ko izlasīju laikam piektdienas nakti pie vīna pudeles - 80-90.gadu jauno LV rakstnieku stāstus, tur vienā darbība Turaidā, beigās meiteni sniegā, mežā nokož vilki, meiteni no sen jau kā absolvētās klases, nu tādu viņa vienīgo un īsto, vispār patīk, kad raksta vīrieši, par mīlestību, nekad tā banāli, bet samērā bravūrīgi, pašsaprotami, pat lietišķi, neko nepasakot, dzīles nojaust ļaujot. Saņemies! |
15.1.10 21:27Sen neesmu bijusi teātrī, pēdējā laikā izrādes nogurdināja, ja nemaldos Džilindžera "Smiekli tumsā" bija punkts. Rīt "Ja mana sieva uzzinās". Pagastvecim S. Āboltiņa bija atsūtījusi dažus ielūgumus. Jaunlaicēnu saiets. Neviļus atgādināja to Tarantīno filmu ar Bredu Pitu, kur hitlerieši kā tādas žurkas tika sasaukti vienkopus zālē, aizslēģoti un..... UPD. Nujā, bija interesanti, patosa pārpilna ievadruna, par ienaidnieku uzveikšanu etc., šampis starpbrīdī, dzērvenes glāzēs ķiršu vietā, Repše iekš ādas paceltu galvu pāri visām galvām :) Izdzīvojām, tikai diezgan ļoti noreibām, otrajā cēlienā zālē smiekli šalca dubulti, un es domāju par to, cik daudzi no viņiem saredz un smejas paši par sevi, jo izrāde par politiķi (lielisks A. Bērziņš) visās šī vārda nozīmēs. |
3.1.10 03:18Svētku presents, foršas, patīk. Kā bij` rakstīts kaut kur - urbānais heroīns, un reklāmā sieviete - kaķe, lēkājoša pa Parīzes jumtiem, šizo, smaržo gan romantiski un piesātināti rūgtensaldi, pēc septembra vakariem.
Features notes of rhubarb, bergamot, moonflower, tuberose, centifolia rose, patchouli and sandalwood.
|
22.11.09 18:01Novembra trūdu, mitro priežu mizu, zemes smarža ir kapitāla un vēl tās sarkanās un zeltītās sveču uguntiņas šeit kapusvētkos, izkaisītas starp akmens stāviem un skujkoku ēnām, zem violetām plukstenspiecu debesīm. |
21.11.09 22:01
|
29.10.09 22:13Mhm, Čehova "Kaija" man patika. Paskatījos vai gadījumā šobrīd nav repertuārā kādā no LV teātriem, pie reizes, protams, palasīju aktierus un salīdzināju ar 'saviem tēliem'. Nu, labi, Rēzija kā Arkadina - ir, arī J. Žagars kā Drons - jā,bet Aldis Siliņš kā Trepļevs (biju iztēlojusies apmēram tādu kā Ivars Auziņš), Nevarauska kā Maša un Ķuzule kā Ņina (es viņas mainītu vietām) un Arturs Skrastiņš kā Trigorins - nu, jeibogu nesaprotu. |
23.9.09 22:41Ja arī kādai sīkbūtnei izdodas iekļūt medū, tad tā noteikti ātri vien aiziet bojā. (c)
|
9.9.09 22:37Šitais ir mans visu laiku mīļākais klips:
|
Powered by Sviesta Ciba