Pašanalīze

Rudens viennozīmīgi ir mans gadalaiks. Nu jau noteikti kādus gadus 8-10. Kā tomēr laiks iet, bet ir lietas, kas gadiem ilgi paliek nemainīgas. Gribētu, lai arī turpmāk šī paliek viena no tādām. Atcerējos par šo, jo šodiena ir tipiska skaistā rudens diena. Kā radīta tam, lai uzvilktu rudens zābaciņus, mētelīti, sataisītos, sasmaržotos, paņemtu kaut kur kafiju un dotos lēnā pastaigā. Taču... man nav ne zābaciņu, ne mētelīša, kā arī smaržu. Un atceros par ierakstu, ka nākamgad (t.i., šogad) šis būs m a n s  s k a i s t a i s  r u d e n s. Un kāpēc gan lai nebūtu..? Tas taču ir manis pašas rokās. Mana laime un mana labsajūta ir tikai manis pašas rokās. Kā justies, ko darīt - tā ir mana izvēle. Un šogad mana izvēle ir justies l a b i, nē, justies lieliski!

No cilvēka, no kura visbiežāk dzirdu negatīvus vērtējumus un mēģinājumus sabrucināt manas sapņu pilis, šodien saņēmu atzinību par to, cik ļoti esmu mainījusies un iedrošinājumu/pabikstīšanu šajā vietā neapstāties.
Darba kolēģei iestājusies baltā strīpa ar finansēm saistītajās lietās.
Daudz rosīšanās pa māju. Tagad gandarījums.
Atradās arī laiks, lai paciemotos-bija to vērts.
Pasakot (pirmo reizi skaļi), ka gribu mācīties, pat pati tam noticēju.
Jūtu kā sapņi/plāni sāk ieņemt konkrētākas aprises.

Sociotips: Liriķis(Jeseņins)
Sapņotājs un romantiķis, kurš viegli spēj atrauties no reālās pasaules. Smalki sajūt krīzes vai bīstamas situācijas tuvošanos. Lieliski rada komfortu attiecībās. Diplomāts, radošs cilvēks. Nav līderis, bet skubināms. Sentimentāls, neizlēmīgs. Zema enerģētika, tādēļ bieži plāni netiek realizēti. Izteikts estēts, bet pašam tādu vidi radīt nav iespējams, grūti risina sadzīves problēmas. Zaudējot mīlestību, var zaudēt dzīves jēgu.

Dihatomas: Intraversija(73%), Ētika(68%), Intuīcija(63%), Iracionālisms(52%)
Introvertais – rīkojās savu impulsu vadīts, situāciju nemaina, bet tai pielāgojas. Visbiežāk nav iniciators kontaktu veidošanā, viņam tas arī ne visai padodas, ja spiests nepazīstamā situācijā būt iepazīšanās iniciators, tas viņā jau iepriekš rada satraukumu.

Ētiskais - emociju cilvēks, kaut arī no ārienes bieži grūti spriest, ka tas spējīgs izrādīt savas jūtas. Ietekmējas no tā, ko domā apkārtējie, viegli iesaistās emocionālās diskusijās, arī konfliktos, taču pareizi prot izvēlēties psiholoģisko distanci.

Intuitīvais - sapņotājs un romantiķis, šodienu uztver kopumā, bet ne sīkās detaļās, eksperimentētājs un arī ideju ģenerētājs, kaut arī reizēm nerealizējamu. Mēdz būt izklaidīgs, jo bieži neprognozējamas iespējas jau uzskata, ka ir jau satvēris.

Irracionālie kuri mīl situācijas strauju maiņu un jaunu informāciju tie spējīgi tvert plūsmā, viegli spējīgi pārslēgties no viena darba uz otru, tik pat viegli spējīgi veikt vai virzīt vairākus darbus vienlaicīgi, mēdz būt, ka atrodot kaut kādu jaunu objektu, var pamest iepriekšējo darbu nepabeigtu.
http://yourideal.lv/docs/Jesenins.htm

Man ir apnicis būt nemanāmai. Man vismaz tā šķita pēdējās pāris stundas. Man ir apnicis, ka kāds, mēģinot pacelt pats savu vērtējumu pats savās acīs, mani noniecina. Tādā gadījumā gribās pasūtīt labi tālu un parādīt/pierādīt, ka esmu vērta ko vairāk. (Šī ir neliela iedziļināšanās iepriekšējā ierakstā) Tā vietā es māju ar galvu un šķietami piekrītu apgalvojumiem, ka, ja nu gadījumā, šīs attiecības pajuks (šādu iespēju nekad neesmu pat apsvērusi, tas ir tikai - ja nu gadījumā...), tad palikšu viena, jo visi normālie vīrieši šādā/tādā vecumā jau ir/būs precējušies un/vai ar bērniem, vīrieši, kuriem ir nauda un izglītība uz tādām kā es nemaz neskatīšoties, jo viņi meklē tādas pašas sievietes (ar naudu, izglītību, ambiciozas, karjeru veidojošas "princeses"), tāpēc steidzīgi vajag precēties (ja reiz nedomājam šķirties) un pēdējais laiks ir domāt par bērniem, jo es jau tāpat neko nedaru (t.i., nemācos). [jāpiemin, ka man ir tikai gandrīz 24] Un vispār - visus tos murgus klausoties atliek tikai secināt, ka visu atlikušo mūžu es strādāšu tur, kur strādāju šobrīd, bez izglītības, bez naudas un šajā pašā pilsētā (jo kur gan citur es likšos-būsim reāli).
Šī bija viena no manām draudzenēm.
Pēc pāris stundām tikos ar citu meiteni, kas mani novērtē (manuprāt, viņa noteikti nav no tām, kura izsaka tukšus glaimus - gribētos tam ticēt), kas iedrošina un ļauj man pašai noticēt, ka es ar visu tikšu galā (tas ir par jaunajiem darba pienākumiem). Manuprāt, viņa man tiešām tic.
Bet, pat ja tie ir tikai tukši vārdi... kas tad ir labāk - Nr 1 vai Nr 2?
Man ir arī pašai savs viedoklis.. Kāpēc tikties ar cilvēku, kurš tevi noniecina? Tā tu pats vari sākt ticēt, ka tiešām neko nevari un neko nesasniegsi. Ja runa ir par augstāko izglītību.. pēc vidusskolas man tiešām pāris gadus slikti palika no domas vien, ka vajadzētu vēl mācīties, taču pēdējā laikā arvien biežāk es par to domāju un interesējos, tomēr tas nav diez ko lēti, lai es tikai mācīšanās pēc ietu un kaut ko mācītos. Gribu izvēlēties ko tādu, ko es tiešām gribēšu darīt, kas mani interesēs, nevis prasīs piespiešanos un izraisīs riebumu. Kaut ko tādu, kas vienkārši būs tās naudas vērts. Savukārt par attiecībām.. mums ir labi. Vienkārši labi. Pēdējā laikā liekās, ka nav obligāti pirkstā jābūt gredzenam kā pierādījumam. Un par bērniem... vēl ir laiks. Vēl ir daudz laika. Tas nu noteikti nav tas, kas jādara pēc grafika un tāpēc, ka būtu "pēdējais laiks" vai "jo ātrāk, jo vieglāk būs".
Lūk, tādēļ man ir ieslēdzies tas "pierādīt pretējo".

Šis būs mans mēnesis! Mans it visā... Nekādas atkāpes no dotajiem solījumiem. Solījumiem - sev. Vairāk apņemšanos, vairāk piepūles, vairāk reālas rīcības, nodarbinātības, uzdrīkstēšanās, vairāk tikšanos, sarunu, pastaigu, iepazīšanos, smaidu. Īsāk sakot - ar atvērtu un pozitīvu attieksmi uz priekšu..

Piefiksēšanas vērts - nevajag skatīties zemāk.