Solaris

A man treptelpas kaimiņš aizmiga savā dzīvoklī un dīvānu aizdedzināja. Ugunsdzēsēji atbrauca, policisti atbrauca, ātrie arī. Viss gan beidzās labi, tikai dūmi visās trepēs un neliels satraukums iemītniekos. Mīl kaimiņš ar draudzeni grādīgos lietot, un tā jau otrajā paaudzē. Un tāds tam visam rezultāts, nu, ne jau nu gluži vēlēšanu rezultāts, bet tomēr tas ir kaut kas ļoti līdzīgs - kādu konkrētu indivīdu konsekventi piekoptas rīcības sekas, kuru pamatā ir arī noteikts viņu pasaules redzējums un morālās vērtības, kas rezultējies ar negatīvu (protams, ir gadījumi, kad tas ir pozitīvi) ietekmi uz citu cilvēku dzīvi.

Vakara lielais jautājums: starpcitu, a kas jums pret haizivīm?

http://ieslidipolitika.lv/data/programmas/3c6d7c4e440db662bc1c410e6364bac7.html

Jāattīsta tauksaimniecība un tad atkal iestāsies treknie gadi...

Muzikāls veltījums visiem priekšvēlēšanu 'aģitatoriem'//balsu aligatoriem... http://www.youtube.com/watch?v=D2QrhFYbm0s&feature=share

deputātu tests Dienā.

14. Kurš gleznotājs ir uzgleznojis šedevru Mona Liza?

V. Zatlers: Leonardo da Vinči. Tas stāv Luvrā
N. Ušakovs: man ir kauns
S. Āboltiņa: kauns, bet tiešām nezinu
R. Vējonis: Rafaēls
A. Šlesers: Leonardo da Vinči
G. Bērziņš: neatcerēšos
Atbilde: Leonardo da Vinči

18. Nosauciet vismaz trīs grupas Līvi dziesmas

V. Zatlers: Dzimtā valoda, Dzelzsgriezējs un vēl par eglīti bija skaista dziesma
N. Ušakovs: par Dzimto valodu atceros, vairāk nosaukumus nepateikšu
S. Āboltiņa: Dzelzsgriezējs, Meitene zeltene, Ziņģe par bailēm, Saldus saule
R. Vējonis: Dzelzsgriezējs, Laid, lai pulkstenis iet, protams, Dzimtā valoda
A. Šlesers: kokgriezējs nebija? Nē, Dzelzsgriezējs. Dziesmas zinu, bet nosaukumus es nezinu
G. Bērziņš: Dzimtā valoda, Zīlīte, Meitene zeltene

 

No kurienes tiek rauta kaut kāda latvieša daba, turklāt tai piederoties kareivīgums...

"Rīga, 4.sept., NOZARE.LV. Latvieši nevar uzlēkt augstāk par dibenu un kļūt par baņķieriem un tirgotājiem, intervijā žurnālam "Kapitāls" uzsver advokāts Andris Grūtups.

"Domāju, savulaik Krievijas impērijā blakus Pēterburgai un Maskavai Rīga kā trešais ekonomiskais centrs izvirzījās tādēļ, ka latvieši ir kārtīgi un disciplinēti strādnieki un meistari. Mums vēsture pasaka priekšā, kas mums vajadzīgs. Jārēķinās, ka mēs arvien esam zinājuši, kad lauku apsēt, mēs arvien esam bijuši labi lauksaimnieki. Bet principā mēs esam tauta, kuras rokās nav bijusi nekāda saimnieciskā iniciatīva," skaidro jurists.

Viņš aicina atgriezties pie "latviešu sūtības". Proti, tie ir lauksaimnieki, karavīri, rūpniecībā strādājošie, tagad pie proletariāta un meistariem var pielikt klāt arī inženierus.

"Domāju, ka pirmkārt būtu jāturas pie tā, kas mēs īstenībā esam, pie šīs formulas, un ļoti apzināti jāveido no tautas tas, ko no tās var izveidot. Jāatjauno ražošana, lai no jauna parādās daudz darbagaldu, konveijeru, rasējamo dēļu, pie kuriem strādātu tehniskās augstskolas un profesionāli tehniskās skolas beigušie. Droši vien tad mēs milzīgas lietas padarītu. Un skaidrs, ka šiem uzņēmumiem būtu daļēji jāpieder valstij, un skaidrs, ka otrs īpašnieks diez vai būs latvietis, bet tas nekas. Galvenais, lai darbi sokas!" uzsver Grūtups.

Ņemot vērā latviešu tradīcijas militārajā jomā, varētu pārņemt labu tradīciju, kādas Latvijā nekad nav bijis, -kadetu korpusu izveidošanu, kur par valsts naudu cilvēki iegūtu militāru un politehnisku izglītību.

"Nu nevaram mēs uzlēkt augstāk par dibenu - nevaram kļūt par baņķieriem un tirgotājiem. Nav mums tas asinīs, nav mums šīs pārmantojamības - nu kā no latviešu zemnieka pēkšņi var uztaisīt bankas vadītāju," uzsver Grūtups. "Vajag nācijai pateikt: "Mīļie draugi! Jūs varat normāli justies un normāli dzīvot tikai šajā teritorijā, savā zemē. Mēs varam to un to, mēs ražosim to un to, pasaule priecāsies. Mīļie draugi, neskraidiet apkārt pa pasauli kā pēdējie salašņas un kalpiņi. Būvēsim Latviju! Mēs neesam ne banku vadītāji, ne kinozvaigznes, mēs esam kārtīga, strādīga nācija, kas turklāt prot karot. Un necerēsim ne uz ko vairāk - tad arī labi dzīvosim." Ja cilvēks saceras, ka viņš būs nezin kas, bet nekļūst par ko īpašu, viņam ir lieli pārdzīvojumi. Taču, ja viņš labi apzinās, ko viņš var, un to arī sasniedz un arī valsts viņam palīdz, cilvēks dzīvo mierīgi un laimīgi."

šī vakara nagla - nekārtības LTV politisko debešu tiešraižu reklāmas laikā: http://www.youtube.com/watch?v=y7gGszpax1w

2010.gadā SAB redzeslokā nonāca vairāki ārpus NATO un ES esošo valstu institūciju mēģinājumi ietekmēt Latvijas sociālpolitisko situāciju, kā arī diskreditēt Latviju starptautiskās sabiedrības acīs. Daļā no šiem pasākumiem tika konstatēta arī ārvalstu specdienestu līdzdalība. Piemēram, pirms 2010.gada Saeimas vēlēšanām aktivizējās jautājums par kādreizējā čečenu līdera Džohara Dudajeva gatves Rīgā pārdēvēšanu. Tika vākti paraksti, dibināta “Biedrība par Džohara Dudajeva gatves pārdēvēšanu”, kā arī Krievijas ziņu aģentūrā “Regnum” izvērsta atbalsta kampaņa šai iniciatīvai. Plašāku publicitāti ieguva 2010.gada 25.augustā sarīkotais pikets, kas, lai gūtu lielāku ievērību, bija pieskaņots toreizējā Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītei Rīgā. Patiesais šī nesankcionētā piketa ierosinātājs bija KF Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, kurš piesegam izmanto laikraksta “Rossijskije Vesķi” interneta izdevuma “Riga.rosvesty.ru” redaktora amatu un cieši sadarbojas arī ar Krievijas ziņu aģentūru “Regnum.” Portāls “Riga.rosvesty.ru” un biežāk tieši ziņu aģentūra “Regnum” tiek izmantota kā platforma dažādu informatīvās ietekmes pasākumu īstenošanai, tai skaitā arī tādu, kuru mērķauditorija ir Krievijas politiskās aprindas. Piemēram, viens no uzdevumiem, kas tika dots D.Jermolajeva un “Regnum” algotajiem žurnālistiem, bija negatīvas publicitātes veidošana par Krievijas prezidenta padomnieku Sergeju Prihodjko un vairākām citām Krievijas amatpersonām, kuras iestājas par pragmatisku attiecību veidošanu ar Latviju.

Latvija un spiegi - tiem, kuriem patīk sazvērestības teorijas oficiālā līmenī (Satversmes aizsardzības biroja 2010.gada pārskats.

Rammstein Live Aus Berlin Full Show stundu garšs video youtubē ir tik pat labs fons, kā massive attack 'atskaņot visu' laidiens, turklāt firefox jaunie adds-on ļauj video no youtube saglabāt datorā un klausīties viss kaut kur, arī tur, kur nav interents.

Delfi: Madonas pusē sirmgalvei kapos uzbrūk agresīva klaiņojoša cūka.

Putins ieslēdz mašinēriju, Stendzinieks šāda izpildījuma priekšā vienkārši nobāl un ir nieks:
http://www.youtube.com/watch?v=vblBYSY4gCc&feature=relmfu
http://www.youtube.com/watch?v=WizgSa1byUw&feature=relmfu
http://www.youtube.com/watch?v=O7mvIrPMctY&feature=player_embedded

Godmanis par Latviju, manuprāt, visnotaļ precīzs raksturojums:

Bet ir vēl viens tāds riebīgs salīdzinājums. Lai mēs sasniegtu Eiropas labklājību, par ko visi runā, tad ir jāizrok grāvis uz to labklājību. Jūs to rokat dziļi, jums iet smagi. Kāds visu laiku zog lāpstas, lai raktu paši savus grāvjus. Mēs esam izrakuši kādus 70%, palikuši 30%. Pa starpu mums ir palīdzība - ekskavatori, Eiropas Savienības fondi utt. - lāpstas kļūst labākas, var kontrolēt, lai kāds nestiepj prom. Bet tie pēdējie 30% ir grūtākie. Ziniet kāpēc? Tāpēc, ka mūsu nonākšana ES tādā brīvā vidē, kur jūs brīvi varat uzņemt informāciju, iepazīties, aizbraukt un redzat, ka visapkārt staigā cilvēki, kuri dzīvo labklājībā, bet nerok. Viņi tur nestrādā tā, kā pie mums. Pirmkārt, darbalaiks tur īsāks, otrkārt, pusdienlaiki, protesti, streiki. Mums te cilvēki strādā un nav, nav tā ražīguma. Un te ir problēma, ko grūti saprast. Viņi tur staigā nerokot tāpēc, ka pirms viņiem ir izrakts tas grāvis. Viņi liek klāt tos klucīšus mājai, kas jau ir uzbūvēta, bet mums ir jāpabeidz izrakt to grāvi.

Es jau nojautu, ka angļi par francūža Depardjē nedienām neliksies mierā: Coverage of Gérard's little pee illustrates, again, how celebrity culture undermines journalism.

Šis septembra žurnāla vāks mani nedaudz pārsteidza, ņemot vērāk Vienotības skaļos lozungus par 'godīgu politiku'.

Kaut kā iepriekš neesmu sevi uzskatījis par nacionālistu, bet, redzot Nilu Ušakovu, Andri Ameriku un Leonīdu Loginovu grozāmies uz Mežaparka skatuves lielkoncerta laikā un gvelžot visus tos niekus, jūtos tā kā aptraipīts. Jeb kā teiktu Šuvajevs - pretīgi. Varbūt pat runa nav par nacionālismu, bet par to, ka šāds pasākums tiek izmantots politiskiem mērķiem no to cilvēku puses, kurus apvij skarba korupcijas ēna un dubultā morāle pret Latvijas vēsturi.

Angļu BBC par francūža Depardjē "oi" gadījumu lidmašīnā: http://www.bbc.co.uk/news/uk-northern-ireland-14572094

"The star offered to clean up any mess, but the aircraft taxied back to the terminal at Charles de Gaulle airport and Mr Depardieu was removed from the flight.

He was flying to Ireland with Cityjet to film Asterix and Obelix: God Save Britannia."

http://www.virsmate.lv/ labi video. vispār ordenis par uzdrīkstēšanos. retorika laba - jo vairāk dusmosies, jo vairāk slimosi, ja netici, paskaties statistiku. "mēģina vērt vaļā sirdis". sevis izglītošana nozīmē, nevis iet uz augstskolām, bet pie viedajiem onkuļiem un tantēm laukos. galvenais ir došana.

uzjautrinoši http://www.diena.lv/pasaule/piedzeries-depardje-piecura-lidmasinas-salonu-13898551