Solaris

Te nu varu aplamības samuldēt, jo interesējos par izglītību kā tādu, tās modeļu veidošanos un attīstību, bet gandrīz nekā nezinu par Latvijā notiekošo. Taču, kā jau minēju analoģijā ar celtniekiem, Auziņš no malas izskatās gluži vienkārši pēc "Merk", kas nu grib dabūt pasaulē dārgākā tilta būvēšanas pasūtījumu, jo naudiņu trakoti vajag. :)

Man šķiet, ka iespējami 2 varianti:
1) Valsts pasūtījumu kā tādu rēķina pēc nepieciešamības (pasūtījumā priekšroka tiek dota tām augstskolām, kuru mācībspēki un studenti izceļas ar lielāku publikāciju skaitu). Nuss, piemēram, ja šķietas, ka pēc kvantitatīvajiem rādītājiem tuvākajā nākotnē būs nepieciešams X skaits bioloģijas skolotāju, ierēdņu ar jurista kvalifikāciju u.tml. Rezultātā "budžeta vietu" skaits tiek samazināts un budžets atslogots, saglabājot nepieciešamo skaitu. Bez tam par valsts naudu izstudējušie ir spiesti 5 gadus atstrādāt spaidu darbos, kurp šos nosūta pēc augstskolas beigšanas, tb atstrādāt parādu. Savukārt ja pamet studijas pusratā, atdod līdz tam izlietoto kā jebkuru citu studiju kredītu. Maģistrantūrā skaitli saglabā (valsts ieinteresēta, lai šie bakalauri būtu par pakāpi advancētāki), bet doktorantūra automātiski par velti: ja cilvēks izgājis cauri maģistrantūras dzirnavām, kur kritērijus jātrīskāršo kā minimums, tb iet akadē°iskajā zinātnē, tad zaļā gaisma). - Te, protams, smalkāk jāparēķina.
2) Valsts apmaksā (bet pa tiešo, nevis piešķirot kāpostu augstskolai, lai tā tālāk veic aprēķinus) absolūto teicamnieku studijas. Vismaz starpkaru periodā tā bija, ka ja vēlies studēt bez maksas, tad jābūt bez viena apgādnieka un absolūtam teicamniekam (diemžēl arī tas neglāba no "inteliģento bezdarbnieku" problēmas).

Principā es, ja būtu kungs un ķeizars, tad nodibinātu "Valsts universitāti" kā klasisko zinātņu universitāti ar maksimāli augstiem kritērijiem (labāk lai to absolvē 10 ar domātspēju apveltīti un griboši, nekā 100 nepieciešamo gadu skaitu atsēdējušie). Attiecīgi, IzM varētu ietekmēt gan pasniedzēju algas (kuras šobrīd nosaka tikai un vienīgi senāts), gan rektorāta rebes ar īpašumiem (labi atceros, kā Valsts kontrole pirms gadiem secināja, ka RSU Vētra un Gulmane vienkārši paņēmuši no seifa un ielikuši kabatā 2 miljonus Ls - un nekā nevarēja padarīt, jo tā nebija no budžeta daļas, bet gan studentu maksātā nauda, tb RSU pasūtīja VK vienu māju tālāk un tie aizgāja nokaunējušies; aber kas darās ar dzimtās LU nekustamo īpašumu gūzmu, pat bail iedomāties), gan rektorāta sastāvu (piemēram nosakot, ka lai izvairītos no kliķu veidošanās, par rektoru kļūst rotācijas kārtībā te eksakto, te humanitāro kandidāts, u.tml.). Bet pārējās "augstskolas" lai kuļas kā māk - neviens nevienam nav licis dibināt Ipiķu augstskolu, vai Medicīnas akadēmijai pielipināt pāris jaunas fakultātes, lai varētu sevi par "uuniversitāti" dēvēt.

Šķiet, te pati vāciski/krieviskā pasaules uztvere nepieļauj mehānisku britu vai, pasarg dies, Ziemeļamerikas modeļu elementu pārņemšanu, kur valsts iejaukšanās vispār nav nepieciešama.

Nu jūtu, ka pats esmu saputrojies. :) Sistēmas nav, tikai savstarpēji pretrunīgu ideju haoss. Taču padomāšu par tēmu un moš kas prātā iešausies.