Man tomēr Ziemassvētki šķiet skumji un vientuļi svētki. Tā gaisma, kas uzvar tumsu, var neatgriezeniski apžilbināt un izgaismot katra iesviestību pasaulē tādā, kāda tā ir.
Un vēl. Dies nedod,ja tai jūklī iekrīt dzimšanas diena. Šogad to izjutu īpaši smagi - kā tādu Sīzifa akmeni, kas tev būs jāveļ visu atlikušo mūžu. To, ka dzimšanas dienas ir vienu dienu pirms ZSV, bērnībā tik ļoti neizjutu. Tagad ir citādi. Kā pieaugušais arvien vairāk izjūtu ZSV nospiedošo pārsvaru attieksmēs un gaisotnē, kas valda šajā laikā. Pašam arī domas vēl nesās uz to, kādas kuram dāvanas jāpērk, līdzīgi ir apkārtējiem - visi tik par tiem ZSV. Principā jau runa ir par manas (vienkārša mirstīgā) un kāda cita (dzimis pirms kādiem 2000 gadiem) dzimšanas dienas svaru.
Un vēl. Dies nedod,ja tai jūklī iekrīt dzimšanas diena. Šogad to izjutu īpaši smagi - kā tādu Sīzifa akmeni, kas tev būs jāveļ visu atlikušo mūžu. To, ka dzimšanas dienas ir vienu dienu pirms ZSV, bērnībā tik ļoti neizjutu. Tagad ir citādi. Kā pieaugušais arvien vairāk izjūtu ZSV nospiedošo pārsvaru attieksmēs un gaisotnē, kas valda šajā laikā. Pašam arī domas vēl nesās uz to, kādas kuram dāvanas jāpērk, līdzīgi ir apkārtējiem - visi tik par tiem ZSV. Principā jau runa ir par manas (vienkārša mirstīgā) un kāda cita (dzimis pirms kādiem 2000 gadiem) dzimšanas dienas svaru.
Ko darīt ar cilvēku, kurš pirmais sāka svinēt dzimšanas
dienu? Nosist - par maz.
sveicu!
Lai nosvinētu dzimšanas dienu, manuprāt, nav obligāti par visām varītēm censties aicināt visus uz jau iepriekš pieminēto datumu, jo zināms jau (un pēdējo 20+ gadu vēsture ir pierādījusi), ka J.K. tomēr stiprāks.
Esi mierīgs, 23.12 nav sliktāks kaut vai par 6.10.
Daudz laimes ;)