Slinkums kā slimība
Uzgāju šādu ziņu:
Britu Karaliskās veselības aizsardzības koledžas mediķi Ričards Vīlers (Dr Richard Weiler) un Emanuels Stamatakiss (Dr Emmanuel Stamatakis) izvirzījuši teoriju, ka slinki cilvēki ir jāārstē, nevis jāpāraudzina, jo slinkums tiek uzskatīts par saslimšanu, vēsta aģentūra RIA Novosti.
http://www.tvnet.lv/viriesiem/veseliba_
Slinkums varbūt arī ir slimība, bet tad drīzāk ir jārunā par nespēku, nomāktību u.tml. parādībām, proti, nejaucot "valodspēles". Tad gan jādzer C vitamīns, jāuzturās svaigā gaisā u.tml. Citādi tas izklausās pēc kārtējo brīnumzālīšu apsolījuma, ka "mēs katrs varam kļūt par Mocartu".
Britu Karaliskās veselības aizsardzības koledžas mediķi Ričards Vīlers (Dr Richard Weiler) un Emanuels Stamatakiss (Dr Emmanuel Stamatakis) izvirzījuši teoriju, ka slinki cilvēki ir jāārstē, nevis jāpāraudzina, jo slinkums tiek uzskatīts par saslimšanu, vēsta aģentūra RIA Novosti.
http://www.tvnet.lv/viriesiem/veseliba_
Slinkums varbūt arī ir slimība, bet tad drīzāk ir jārunā par nespēku, nomāktību u.tml. parādībām, proti, nejaucot "valodspēles". Tad gan jādzer C vitamīns, jāuzturās svaigā gaisā u.tml. Citādi tas izklausās pēc kārtējo brīnumzālīšu apsolījuma, ka "mēs katrs varam kļūt par Mocartu".
marksistiski ievirzīts psihoanalītķis, pat ja kāds salauztu roku, teiktu, ka tā ir kultūras un paša pacienta provocēta rīcība.
citādi - ir gan robežgadījumi, gan protopi.
Protams, tas nenozīmē, ka es varētu nopietni uzskatīt, ka minētā lauzta roka būtu kultūras konstrukts.