Kāpēc par krīzi tiek runāts ķermeņa kategorijās? Piemēram, "no krīzes ir jāatveseļojas". Vai arī - "politiķiem ir jāattīrās". Nemaz nerunājot par "putnu gripu", no kuras, nevis atveseļojas vai neatveseļojas, bet "kas prasa upurus"- ja prasa, tad jādod, lai ir miers.

Comments

man šķiet, ka runāšana ķermeņa kategorijās nav jauns fenomens, bet iekļaujas vecā tradīcijā, kas pielīdzina valsti ķermenim etc.
Es arī par to iedomājos. Tipa, Leviatāns. Taču - kāpēc valsti pielīdzina ķermenim? Nafig? Ko tas atrisina? Var skatīties, kāpēc tieši Hobs to izdara (jaunlaiku interese par ķermeni, zinātnes attīstība utt), var arī vērsties pie Fuko un Seneta. Ir jau arī kognitīvisti (Lekofs), kas runā par metaforām kā domāšanas kategorijām.

Bet slimība, kas prasa upuri. Tāda reliģiska aina vai kā pasakā par ļauno pūķi, kas apēd ciema jaunavas līdz neatnāk kāds Antiņš un to neuzveic.
Un vēl - pat ja tā ir veca tradīcija, uzmanību piesaista tas, ka tā joprojām ir spējusi izdzīvot (kāpēc? ko tā ir izkonkurējusi un kas ir tās vitalitātes pamatā?) un tā ir ienākusi arī Latvijā (caur kurieni un kā?). Tas mani interesē.

July 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba