Kolēģi darbā sāka runāt par autoavārijām. Kāda, braucot uz darbu, bija redzējusi taisnā ceļa posmā ceļazīmē ieskrējušu auto. "Laikam bija palicis slikti ar sirdi," viņa skaidroja, brīnoties un nevarot atrast skaidrojumu it kā neveiklajai nelaimei.
Un tad es atcerējos šonakt redzēto sapni...
Bija saskrējušās divas autocisternas. Tieši viena ar otru kā tarānā. Vedušas vai nu benzīnu, vai gāzi. Bijusi eksplozija. Abas agāzušās. Cisternas saārdītas kā tādas skārda konservbundžas. Ielas tukšas un klusas, pilnas ar brūniem dūmiem. Skats kā caur 'sepia' objektīvu.
Apdegušie, puskailie ķermeņi bija izsvaidīti vairāku simtu metru rādiusā. Mani pārņēma apokaliptiska noskaņa. Arī nomodā. Viss, kā tajā grieķu režisora filmā par karu Dienvidslāvijā, kuras fragmentus redzēju Viktora Freiberga lekcijā doktorantūras skolā pirms gada.
Un tad es atcerējos šonakt redzēto sapni...
Bija saskrējušās divas autocisternas. Tieši viena ar otru kā tarānā. Vedušas vai nu benzīnu, vai gāzi. Bijusi eksplozija. Abas agāzušās. Cisternas saārdītas kā tādas skārda konservbundžas. Ielas tukšas un klusas, pilnas ar brūniem dūmiem. Skats kā caur 'sepia' objektīvu.
Apdegušie, puskailie ķermeņi bija izsvaidīti vairāku simtu metru rādiusā. Mani pārņēma apokaliptiska noskaņa. Arī nomodā. Viss, kā tajā grieķu režisora filmā par karu Dienvidslāvijā, kuras fragmentus redzēju Viktora Freiberga lekcijā doktorantūras skolā pirms gada.
Comments