[info]eslijs wrote
on October 25th, 2013 at 10:15 am

Kolēģi darbā sāka runāt par autoavārijām. Kāda, braucot uz darbu, bija redzējusi taisnā ceļa posmā ceļazīmē ieskrējušu auto. "Laikam bija palicis slikti ar sirdi," viņa skaidroja, brīnoties un nevarot atrast skaidrojumu it kā neveiklajai nelaimei.
Un tad es atcerējos šonakt redzēto sapni...
Bija saskrējušās divas autocisternas. Tieši viena ar otru kā tarānā. Vedušas vai nu benzīnu, vai gāzi. Bijusi eksplozija. Abas agāzušās. Cisternas saārdītas kā tādas skārda konservbundžas. Ielas tukšas un klusas, pilnas ar brūniem dūmiem. Skats kā caur 'sepia' objektīvu.
Apdegušie, puskailie ķermeņi bija izsvaidīti vairāku simtu metru rādiusā. Mani pārņēma apokaliptiska noskaņa. Arī nomodā. Viss, kā tajā grieķu režisora filmā par karu Dienvidslāvijā, kuras fragmentus redzēju Viktora Freiberga lekcijā doktorantūras skolā pirms gada.

(Read Comments)
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

July 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba