es neprotu uztaisīt polu, bet, uzrakstiet, lūdzu, kā jums šķiet, vai maikls džeksons bija pedofils

jaunajā gadā

pārvākties atpakaļ uz latviju
atrast dzīvokli
atrast darbu
sākt mācīties
beigt heitot
mazāk dzert
vairāk domāt
tikpat mīlēt
ā un iet uz jogu

lol, ne

visu laiku domāju, ka, ja dzīvotu rīgā, neuzņemtu kristiešu jauniešus tāpēc, ka jaunais gads utt, bet tā nav taisnība.
taisnība ir tā, ka es neticu dievam un man šķiet, palīdzot jauniešiem, kas viņam tic, es palīdzētu mītam eksistēt. zinu, ka uz ielas viņi negulēs anyway, tāpēc man arī nešķiet, ka daru ko sliktu.
vai tas ir slikti?

sāku domāt par to, ka kaut kas tomēr ar heitošanu nav labi, bet nevaru izdomāt, kas. iemesli izklausās (un ir) stulbi un ezotēriski.

domāju par empātiju, nu, jau sen vispār sāku aptvert, ka kkas nav čotka, jo visu bērnību man teica, kāds mīļš bērns es esmu, ne tikai viņiem mīļš, bet pret citiem mīļš
bet tad bija vieni pieci no rīta, kad pie manis jau n-to reizi ieradās draudzene pālī&histērijā un es centos runāt ar viņu, un tad, drausmīgākajā brīdi, kad viņa sakumpusi uz galda, kārnajiem elkoņiem trīcot, raudāja balsī, es piecēlos un teicu, ka, vai nu lai saņemas vai iet saņemties, viņa, vēl drausmīgāk raudādama un durvis cērtot, protams, aizgāja. pie manis tonakt pirmo reizi palika džeks, kam jau sen tur bija jābūt, un tas viss notika viņa acu priekšā, tā ka turpmākās stundas pavadīju, taisnodamās viņam un sev.
otrā reize ar mani notika pirms nedēļas - osis bija sliktākajā punktā, kādā esmu viņu redzējusi, un, par spīti tam, ka vēl tiktikko jutos ļoti līdzīgi, vienā brīdī arī viņam pateicu, lai saņemas, un te nu ir tas dubultais standarts, kurā ne tikai viņš nekad man tā nepateiktu, bet, pat, ja pateiktu, es iedomājos, kādu elli es viņam uzburtu par empātijas trūkumu. skaidrs, ka jāsaņemas bija man un es to arī izdarīju, un viss ir daudz labāk, bet nu, bļe, kas tā dara.

nav nekā skaistāka par to, kā desa sajaucas ar marinētu gurķi rasola bļodā.

man ir palicis tikai viens noslēpums, ko neesmu izstāstījusi oskaram, nu, labi, pusotrs. viņš man arī stāsta stafu, ko nekad nevienam nav teicis. interesanti, ka ir cilvēki, kam tas vispār nešķiet svarīgi vai kas apzināti izvēlas viens otram neko nestāstīt. man stāstīšana šķiet tāds šortkats uz jebkāda kauna izbeigšanu un izbeigšanos

jūs domājat, ka uzņēmums, kurā strādājat, ir skops?
crocs saviem (noliktavas) darbiniekiem uzdāvināja lietas, kas kļūdaini ir nonākušas viņu atgriezto preču departamentā. no visa, ko oskars man nosauca, mans mīļākais priekšmets ir 41. izmēra sieviešu boulinga kurpes, pie kurām tika četrdesmitgadīgs marokāņu džeks.

turpinot ar latvijas raidījumiem
tikko noskatījos, kā, viena tante, atbildot uz to, ka kembridžā mūsu vidusskolēnus neņem, saka, ka viņi nav kārtīgi izpētījuši mūsu izglītības sistēmu
kā, ko, nu, ko pēc tā vispār teikt un cerēt, cik neiedomājama svarīguma sajūta var būt

"lauku sēta" ir tik brīnišķīgs šovs, bet kāpēc vadītājs tāds pimpis

pārrunājam ar osi iespēju uz ziemīšiem iegādāties sony playstation vr un sākas, tad jau vajag arī gopro un dronu, un vispār vari nekad dzīvē neizkāpt no gultas
vai arī seksa laikā viņš uzliek kameru un es brilles un tad man ir sekss pašai ar sevi

es joprojām mēģinu ierubīties tajos simts dzimumos, kā šis ir citādāk, nekā vienkārši būt tam, kas esi, ar visu to, ko mīļais dieviņš ir devis un būt ok ar to?

pētersons stāstīja, ka ēdis sēnes rundāles pilī, tas tagad ir arī mans vasaras mērķis. un aizbraukt uz kādu labudabu

es nesaprotu, kāpēc pasaule krieviju uztver tik nenopietni

man neliekas, ka tas prostitūtu raksts ir baigais mēsls, viņam tikai maz sakara ar realitāti
nē, man tomēr viņš besī (un ne jau pret prostitūtām man ir iebildumi)

"gifts for him" ir interneta garlaicīgākā sadaļa
tads cosmo javtājumiņš no manis jums
ko jūs šogad dāviniet tētiem, draugiem, brāļiem utt.?

tik daudzi čīkst par ārprātīgo ziemassvētku laiku, jāskrien, stress, dāvanas, nauda, pirkt, komercializācija, jāgatavo, jāēd
es nevaru iedomāties, ka mana ģimene vai draugi pārmestu, kauninātu vai nesaprastu, ja es no tā izdomātu atteikties vienu gadu vai pavisam, bet es neatsakos, jo man patīk. ģimenēm ar bērniem gan ir citādāk, bet pats izvēlies, kā audzini savu sīci, un, ja pieradini viņu pie tās huiņas, tad, manuprāt, esi pelnījis ciest klusiņām, nevis gaudot un izlikties par upuri sistēmā, ko pats esi radījis.

man nav vajadzīgs nekāds verķis, lai noskaidrotu, cik daudz internets un google par mani zina - ieraugot šo pie reklāmām, ir skaidrs, ka viņš, tas internets, pazīst mani labāk par mani pašu.

esmu vēlreiz apstiprināta fb feministu grupā, un, es nezinu, es nekad sevi neesmu saukusi par feministi, es vienkārši esmu par taisnīgumu un laikam jau tas mani padara par feministi
man gan liekas ka ilgi viņi mani tur neturēs, bet lai jau, kā tikko teicu līgai - vismaz puse komentētāju ir tikpat stulbas kā viņu nīdēji, un es neesmu par tādu feminismu, ko kāds izvēlas, lai piesegtu savu stulbumu un nedrošību, es gribu godīgumu

un tas ir maģiski, kā latvieši jebko padarīs par ieroci, lai liktu otram justies slikti