vēl man liekas, ka slavenībām tagad runāt par mental issues ir tikpat stilīgi kā vienu brīdi adoptēt bērnus no āfrikas

man joprojām šķiet, ka nav labāka un universālāka joka par mammas joku
šis joks darbojas kā narkotikas, tolerance uzkāpj un nav vairs gribētā efekta, vienā brīdī pat sāc nīst, bet apstāties nevar

brauksim atpakaļ uz latviju

nīderlandē par mācībstundām autobraukšanā prostitūtas var maksāt ar barteri. tūkstošiem jautājumu, vai ne

kāpēc hilarija pēdējā viģikā izskatās tik neveselīga?
jā, nu skaidrs, ka, jo nav uzkrāsota, bet man negribās ticēt, ka tā ir novīžība, nu, tad kas, mesidžs, značit? feminisma? vai arī fuck off, esmu zaudējusi&nogurusi un to atzīstu?

pagaidām visvairāk man licis apjukt ir šis https://en.wikipedia.org/wiki/Genderqueer

es nesaprotu, ko jūt transeksuālis, jo es tāds neesmu, bet tas man neliedz saprast konceptu. varbūt pie vainas visi tie video, kur viņi tiešām šķiet pilnīgi negudri, bet tīri instinktīvi man tas izklausās pēc bulšita. un ja pieņem, ka dzimuma nav, bet ir/nav seksuālā preference, kā to sauc?

cibā sevi uzvārdā nedēvēju, bet arī baigi neslēpjos, domāju, ka, ja ir interese un rociņas no dirsas neaug, diezgan ātri mani var atrast visur kur citur internetā, pati šad tad stalkoju, viss prīmā. nezinu, kā darbiņš tas ir, bet visnotaļ izdevies, jo šobrīd jūtos diezgan neomulīgi : ) no gaišās puses - vismaz tagad ir skaidrība par tiem mūdžiem.

šodien lieliskajā fb grupā "Atpazīsim masonu, un citu tumšo spēku un pelēko viltības!" ieraudzīju šādu virsrakstu "Latvijas LIBERASTIEM & 160 RAPEMŪDŽU vēstules PARAKSTĪTĀJIEM - To vēlat Latvijai ???". tagad stundu sēžu domādama, vai rapemūdžiem ir sakars ar reptiļiem vai tomēr ar izvarošanu vai ar vēl ko citu. vēl es tur atradu vēstuli donaldam trampam: "Abour our Govermant - they supported KILLary ...be CAREFULL!!! Please , give DEMAND to Ambassy of USA in Latvia - STOPPED supporting Latvias PEDERASTIZACION ...!!!"

man mamma mācīja, ka, ja liekas, ka apkārt visi ir sapisušies, visticamāk, problēma ir manī. šodien plānoju veltīt pašrefleksijai un dziļai sevis analīzei, lai saprastu, kas man par vainu.

šodien fb atsekoju kādiem pieciem cilvēkiem un tikai tagad iedomājos, ka, sevi šādi izolējot, 2020. būšu pārsteigta, jo ievēlēs kanji vestu
tā, nu, pamēģiniet nesalauzt galvu

>>>>mūsu prezidents Vējonis jau arī neko nevar šausmīgi regulēt... večuk, viņš nevar neko, viņš var tikai Jūrmalā, šikā namā dzīvoties un ar glauniem limuzīniem pārvietoties, jā, protams, ceļot, kas ir pats vērtīgākais, bet viņš neko un nespēj ietekmēt, protams, ja vien nepamodīsies! Priekšnieks būs tad, kad Mēs būsim neatkarīgi, kad būs autoritārisms, kad būs gaismas bērns, tad mēs spēsim eksistēt kā tauta un labot visu

pievienojos kautskim - kaut kad jau, šķiet, rakstīju, ka vienīgais (bet manā dzīvē būtiskais), par ko būs žēl, kad tramps zaudēs, būs tas, ka arī šovs būs galā un mana feisbuka siena būs daudz garlaicīgāka. par to nu tagad varu nebēdāt. visādi citādi esmu zaudējusi ticību jebkam pēdējam : )

Kad biju maziņa, mani reāli nomāca jautājums par to, vai nebūs tā, ka izaugšu un man joprojām patiks zēni, nevis vīrieši

es nemēģināšu izteikties poētiski, man tiešām vienkārši ļoti interesē atbilde

no kurienes tiem dažiem cibiņiem, kas tādi ir, rodas absolūtā pārliecība par sevi vai savu viedokli? nu es par to dievu, konspirācijām, savu nepārspējamo pievilcību/talantu/intelektu utt.,

un dažus no viņiem es pat pazīstu un zinu, ka viņi zina, kas ir saprātīgi un kas ne, bet tad pēkšņi kā pirmajā harijā poterā, viņi noņem turbānu un atklāj skatam savu otru, pilnīgi wtf seju

nekad neesmu lasījusi nevienu blogu. nu, izņemot cibu

kačāju šostakoviču un piratebay pirmais links ir kaut kāda doķene laikam un tad nākamais - baibas skrides spēlētie vijoļkoncerti un pēdējā laikā visur vieni vienīgi latvieši, ko lai domā

nīderlandiešu ziņās stāstīja, ka domā, ko tagad darīt ar futbola laukumu mākslīgā zālāja pārklājumu, jo tur esot gumija un to gumiju bērni ēd, bet gumijas ēšana izraisot vēzi. laikam liks visur īsto zālīti, jo kā citādāk ar šo problēmu lai tiek galā

dažreiz armanda vārdi ir kā lode, ka liekas, ka tā jūs var nāvīgi ievainot
bet patiesībā viņš jūs visus mīl

mums jau kādus divus mēnešus ir kaķis un viņš, protams, ir traks un viņu sauc kosmoss

vispār šis kaķis nāk no apakšstāva dzīvokļa, kura pagalmā piedzima (un arī tas bija dramatiski, jo no sākuma šķita, ka piedzimis ir tikai viens nedzīvs kaķēns un es jau pasteidzos paraudāt). dzīvoklī dzīvo pieci suņi, kam nesen piedzima kucēni, laulāts pāris, kas nodarbojas ar jebko, tikai ne godīgu, kārtīgu, kautrīgu dzīvi un viņu draugi dažādos daudzumos un kvalitātē. lūk, un tad, kad atklājās, ka ir vēl trīs kaķēni, es iedzēru nedaudz šņabi drosmei un gāju viņus apskatīt, visi tādi pīkpīkpīk bēbīši un tad pēc mēneša es atkal iedzēru šņabi un gāju pakaļ vienam, kurš ņaudēs visskaļāk un tā nu mums ir kosmoss. kosmoss ēd mūsu rokas un kājas, kad guļam un arī, kad esam nomodā, jo viņam vienkārši nav nekādas cieņas ne pret ko visā pasaulē. lai nedaudz viņu atbrīvotu no enerģijas, es viņam metu persika kauliņu lejā pa trepēm un lieku nest atpakaļ, ko viņs dara pirmškirīgi. un tad, kad kosmoss piekūst no dauzīšanās, viņš elpo, mēli izkāris, kas liek viņam izskatīties nedaudz neriktīgam un ļoti ielīksmo mūs, vārdu sakot, mums beidzot ir sunītis

pirmo reizi, kopš 6 gadu vecuma, man mugurā ir krekliņš, kas parāda nabiņu
also, es neticu, ka to saku, bet man sāk gribēties, lai tramps vinnē. dzīve tāpat ir sūds un es zinu, ka ja viņš zaudēs, es, goda vārds, jutīšu tukšumu iekšā, pārāk ilgi jau esmu fanojusi par šo cirku

vakar uztaisīju smūtiju, pirmo reizi ar ričuku pārbraucu erasmus tiltam (ceļš uz centru, ko vinemēr biju baidījusies veikt savu apšaubāmo riteņbraukšanas prasmju un trakās satiksmes dēļ), tad oskars mani aizveda uz restorānu mcdonalds svētdienas brančā un tad mēs bijām pītera lindberga izstādē, kas man ļoti patika, bet oskaram labāk patika izstāde par viduslaiku zobārstiem. visbeidzot mēs uzvārījām makaronus un uznesām no ielas brūnu ādas dīvānu ar cerību, ka kaķis apēdīs prusakus, kas tur dzīvo. man patika vakardiena