03 July 2019 @ 02:30 pm
 
es gribēju iesākt stāstu ar meliem par to, ka, vakardien, sakarā ar oša vārdadienu, bijām nūdistu pludmalē, taču mēs tur nebijām sakarā ar viņa vārdadienu, bet tāpēc, ka viņš jau sen pušoja uz to un es jau sen teicu, ka esmu šim solim gatava. par oša (mana līgavaiņa) vārdadienu uzzināju, jau esot pludmalē. kā es jutos par to, ka vārdadienu jau kuro gadu aizmirstu? ikdienišķi. slikti, bet ikdienišķi.
lūk, es biju nūdistu pludmalē pirmo reizi un biju pārsteigta par to, cik brūnam ir iespējams nosauļoties. tādi ļoti un tumši brūni kungi stāv kājās ik pa 10 m un pilda vējrādītāja funkciju. osis visu dzīvi bija pārliecināts, ka viņi vienkārši cenšas iegūt efektīgu iedegumu, tomēr es izvirzīju teoriju, ka viņi skatās uz krietni mazākumā esošajām sievietēm. osis, no sākuma šokēts, tomēr vārgi centās apstrīdēt šo situāciju, sakot, kā arī sievietes un vispār, penši kopumā, tā sauļojas. pilnīgi melots nebija, jo vienu šādu dāmu redzējām. man gan šķiet, ka bija neizšķirts, jo netālu no mums sauļojās divas jaunas meitenes un vējrādītājs, kas savu stāvēšanu uzsāka ap 20 m attālumā, pēc kāda laika atradās jau max 7 m attālumā no viņām.
 
 
( Post a new comment )
ieva[info]ievapasaule on July 15th, 2019 - 07:43 pm
Man vienmēr pludmalē sanāk nostaigāt pāris km, meklējot īsto vietu. Droši vien nogalē sarežģītāk, jo vairāk tautas.
(Reply) (Link)