nesen tētis pastāstīja interesantu stāstu.
viņš atbrauc no darba un redz, ka koridorā mētājas visādas fufaikas, tātad pie valtera ciemos puikas (valters ir mans 11gadīgais brālis un puikas tētis sauc par nelabdieņiem, jo viņi neprotot sveicināties). tētis izstaigā istabas, neviena nekur nav, toties būkšķi atskan no vannas istabas. pēc ilgiem klauvējieniem un draudu izteikšanas viņš tiek ielaists, un, lūk, kāds skats viņam paveras: tukšā vannā viens virs otra guļ abi nelabdieņi, valters pats stāv ar sarullētu dvieli un visur mētājas rupjmaize. stāsta atslēga ir pavisam vienkārša - viņi spēlējuši cietumos, valters bijis cietumsargs, tāpēc viņus sitis ar dvieli. un cietumā taču ēd rupjmaizi ar ūdeni.