25 October 2013 @ 10:02 am
 
ja es varētu sakrāt un salikt kaudzē visus padomus, ko pēdējā mēneša laikā esmu saņēmusi, man būtu kaudze līdz debesīm (kuras šorīt pat nedaudz redzamas): "nelieto narkotikas", "nebrauc dzīvot skvotā", "negribu, lai tu nolietojies kādā graustā", "tu taču vari vairāk" un, labākais, ka lielākoties (ne vienmēr, bet pārsvarā) šie ieteikumi nāk no cilvēkiem, kas paši tajā brīdī ir apsitušies, nestrādā, nemācās, bļin, pat nedzīvo

nu, ko, ko man te darīt, ciest ziemu un meklēt nākamo darbu, lai algas dienā varu aiziet nopirkt jaunu somiņu? jo nekas vairāk, kamēr pestītājs man nesūtīs atklāsmi, tas nebūs, un kam tad tas vispār ir izdevīgi.

starp citu, ko cilvēki iesāk ar kantora kropļiem, kas shēmo, vij intrigas, runā, ko runāt nevajadzētu (skaidrs, ka ne jau acīs) un vispār, neprot uzvesties? neesmu ne ar ko tādu saskārusies kopš vidusskolas un nezinu, kā reaģēt, un, protams, vai tas vispār ir nepieciešams
 
 
( Post a new comment )
izelpa[info]elpa on October 25th, 2013 - 10:41 am
es iepriekšējā darbā uz intrigām nereaģēju. kaut kādās sarunās ar kolēģēm viņas man arī teica - wow, redz kā tu nemaz arī neiesaisties un tā.
teicu - bet protams, jo tās intrigas un aprunāšanas taču ir kaut kāds bērnudārzs.

ja pateiksi, ka gadījumā, ja kaut kas sakāms, lai saka tev acīs, nevis aprunā aiz muguras, tad tikai riskē, ka aprunās vēl vairāk, izslēgs tevi no informācijas aprites vai parūpēsies, ka tev "gadās" sliktāk veikt savus pienākumus.

viss, protams, atkarīgs tieši no situācijas. droši vien ir arī gadījumi, kad labāk pateikt aci pret aci kādu skarbu vārdu.
(Reply) (Link)