Braucu es jūnija naktī gar Daugavu pēc kopīgas pasēdēšanas E. ielā un Dzegužkalnā, kur tika iztukšots viens mazs tilpums grādīgas dziras, braucu es jūnija naktī gar Daugavu ar velo, galvā man veloķoivere, mugurā velošorti, kājās atbilstoši apavi, vienīgi nav atstarotāju, bet tas nekas,
braucu es gar Daugavu, mēs minam ātri, jo ir nobrauciena posms un saku es draudzenei: skat, kāda bildīte, es nobildēšu. es arī bremzēju un piepeši man virsgurnā iebrauc velostūre, pār plecu pārlido viņa, mana sportiskā biedrene, kurai krist un velties ir burvju talants, viņa piezemējas ar seju asfaltā, ou, tikai ne asinis es saku, tikai ne nosisties, lūdzu: nē, viņa smejas, tu teici lai es skatos, nu es skatījos. Nekas nav lauzts arī šoreiz, man ir zils virsgurns no viņas velostūres un pāris jaunas fočenes telefonā ar jūnija nakti gar Daugavu. Vēlāk mēs dzeram rumu no oksfordas tējas tasītēm uz Vecrīgas trepītēm, tālāk viss pareizi pierakstīts.