|
[May. 26th, 2015|02:02 am] |
Gdies, tas Godiņa dzejolis par atvadām un aizrīšanos ar laiku neliek miera. Gluži kā tā baltā basģitāra stūrī pie klavierēm - laužas ārā un pieprasa savu tiesu Baha čella svītu |
|
|
Comments: |
Ieraksti, lūdzu, šeit to Godiņa dzejoji.
No tevis atvadīties ir aizrīties ar laiku Uz laiku atcelt mūs kā vilcienus vai kuģus, kā pavasari. Un puteņoties tālāk tai vientulības sniegā, lai putni nesāk dziedāt, lai ziedi nesāk ziedēt, lai laiks mūs pielaiko, bet nepērk, lai pagaida, kā ledū sastindzis, kā Viens, ko reizina ar Vienu
Kaut kas pārpasaulīgi daiļš no krājuma "Nakts saule" (2000). Atklāju 1.kursā, kad tuvs draugs naktī un sniegā uz ielas man to nolasīja | |