šovakar pie bioloģijas fakultātes tiltiņa / pie kanāla uzriktējām īstu dzelzs grillu - katliņa turētāju, turpat mizojām, griezām un vārījām dārzeņus, taisījām vaļā konservus, nesām malku, dedzinājām tāsis un kaut kādus universitātes pierakstus, baidījām garāmgājējus, sasūcāmies ar dūmiem.
īsumā = kanālmalā taisījām zupu un ēdām arī!

ā, kriketu arī spēlējām

ak jā,
vakar izbraukāju ieriķus un brocēnus,
šodien tikai brocēnus,
ir ir sniegpulksteņi un skaisti rīti

man nav pumpja, zilais mākonis bēdīgs stāv stūrī

vairākas dienas nomocījos ar spiedienu - asiņu spiedienu, kas bija sakāpis debesīs. manam normālajam 90uz60 iepatikās būt pat 125uz63. a šodien 120uz80, un man ir bail, ka es kļūstu par normālu cilvēku
kur mans mazais spiediens?

caur steigu un negulējumiem daru Jums zināmas varbūt jau zināmas zinības -
rīt, saulaina pavasara pirmdienā Jaunajā Rīgas Teātrī 19.00 ļoti censonīgo komponistu koncerts. Tradīcijas jāturpina, šogad būsim kuplāka autoru saime, bet iespēja mani redzēt un dzirdēt jau nemainās ;)

programmas kulminācija - rapsodija/improvizācija "Akla govs tuksnesī, kura ir iemīlējusies revolucionārā mākonī"

gaidu!!!

ieeja bez maka

cik labi, ka cibā nav jākomunicē vārdiski, jo nu ir pienācis brīdis, kad man mute ir ciet ciet ciet
balss nav, tik ļoti nav, ka vispār nav. rīt koncerts, un vispāāār

ā, no laura atsakamies

nu re, mana intriga sāk risināties, mana intriga iegūst smukus smalkus vaibstus,
un nebūtu es tik pārgurusi, smaidītu

tagad jākustina žoklis, jo tas ir vienīgais, kas vakar neizdejojās. balss nav joprojām

un aplaudējam manām kāju tulznām! *klap-klap-klap*

vakardiena mani ir izsūkusi vājprātā, un mazā pavasara intriga (skat. vecākus ierakstus) mani saista un uztraucina arvien vairāk

regīna, krupja klade, ingars+rita=vilis

mans radio meloja tik ilgi, līdz es uzliku mofo
tagad, savākusi savas pēdējās gribas un enerģijas drusciņas, dodos pie zaķiem

kur Tu mani ved?

man tagad ir intriga. pavasarīga intriga, kas atkal salecina sirdi ;)

dzīvi, jaunkundz, dzīvi

meklējot veco divpadsmitās klases diplomdarbu par šostakoviču, atradu tādu a4 formāta fotopapīru, uz kur ir deviņas bldes no 2001.gada studentu kluba/edmv orķestra/vecumnieka prieka pasākuma.
jēziņ, mēs tiešām kādreiz bijām mazi, dažu skūti, daži vēl dabīgās matu krāsās, daži tievi, daži resni, daži simts gadus neredzēti, daži tepat ap stūri vienmēr bijuši. būs šovakar jāaiznes uz klubu un jāpasmejas pašiem par sevi ;)

man sestdienas vakarā vajag uz brocēniem

šodiena bija traka un tikpat ļoti apmāta.
no rīta tiku modināta ar rokoperu lāčplēsis, vakar tiku pierunāta, aizrunāta un izklausīta i love you, vecrīgas ielās un MK. jolka saka, ka es ceļu vētru ūdens glāzē, bet varbūt es maisu savu pavasari. joprojām kņud no romantikas, nu nezinu. šostakoviču dievinu, bet manas ausis nav uzklausīgas.

nu re, šostaks tagad būs manējais, bet diena man jau liekas garām

mānīgais pavasaris, nu vo
ir tempečūrs, ir neko-negribu, ir gulta-gulta-gulta

dienišķas piecpadsmit minūtes miega pirms amuleta

polifonijas darbi ir gatavi, prieks

nu re, atradu visīsākos svārkos un izgāju ielās.
jau divas fūgas kontā, tūlīt būs vēl divas, tad viens mēģis, tad otrs mēģis, tad šostakoviča analīze, tad visa nakts, rakstot šo analīzi, tad rīt klavier-spēlēšan', tad kompozīcijas tehnikas, tad elektronika, tad diriģēšana, tad ieskaite partitūrā, tad klavier-atspēlēšan', tad atkal šostakoviča anlīze, tad trešdiena ar visiem iespējamiem murgiem.
un tad trīs naktis tusiņa, plus ceturtā vēl labāka

// vakar neieslēdzu telefonu, šodien divas vienādas īsziņas

tas ir slimi, bet es eju gulēt

nu vo, tieši šostakoviča fūgas man tagad (kā izrādās) gribējās.
dima ir satriecošs, īpaši satriecošs minorā

mans pavasaris ilga tieši vienu nedēļu, vienu