šodiena bija traka un tikpat ļoti apmāta.
no rīta tiku modināta ar rokoperu lāčplēsis, vakar tiku pierunāta, aizrunāta un izklausīta i love you, vecrīgas ielās un MK. jolka saka, ka es ceļu vētru ūdens glāzē, bet varbūt es maisu savu pavasari. joprojām kņud no romantikas, nu nezinu. šostakoviču dievinu, bet manas ausis nav uzklausīgas.

sajūta tāda, ka zemfira jāklausās

NOBURBA ĀDA

(ūdeņraža pārskābe dara mani baltu, mana dziesma velk mani laukā,un sanāk melot draugiem)
jā, es samelojos

lūk, mazie, esmu pamodusies. grūtības lielākas kā mājas, bet man jāmācās diena pagriezt atpakaļ.

jāiet barot putni

take it closer but keep the distance (šo dziesmu es gaidu, gaidu, gaidu)

tā nu es ņēmu un 1.15 aizbraucu. naktī
vēl viens negulējums un daudz daudz mūzikas

cilvēki bieži pārspīlē, phe, muļķības, lauri, es nepārspīlēju, es tiešām gribu nepārspīlēt

un vispār, man kursa darbs jāraksta, aij aij aij

un es tagad tirinos, man nav miera, kuš kuš, ja palaimēsies, līdz sestdienas naktij, labāk lai nelaimējas, kļustu nesakarība, kļustu viena liela deja un uzvilkts vilciņš, kā smejošs pulstenis, kurš zvana un iet
taurenis gan ir roterdamā palicis
es nemāku tā - bez taureņa, būs jābrauc pakaļ
bet tagad ko
tagad neko, jāiet uz mežu, labi, ka sniegs jau cauri, vismaz nav ragaviņas līdzi jāvelk

ārprāc, kāda spītība, varbūt 'atkārtojas vēsture-e-e' sit pa sāniem, bet es nīkstu laukā, varbūt brīvbiļetes uz k.suni dedzina kabatu, tas neko neatrisinātu, pīpot metu nost, dzert nē, un mana loģika ir lielāka par Tavu skapi

bet man būtu jādzīvo uz meliem, fuij, melot tagadnei

aizdegsies, aizdegsies
tikai pirms tam mēs visi nokritīsim. ar acīm ciet sirds nelec

un atkal tikai atsauce

šodien mani nekaitināt un izturēties ar vislielāko rūpību. es darīšu neiespējami neiespējamo (pat toms krūzs nelīdzētu) - pa vienu vakaru mēģināšu uzrakstīt kursa darbu. ak, nē, nevis mēģināšu, bet uzrakstīšu! vajag.
vismaz novirzīsies domas, bet vispār šodien atkal mūzikla sajūta. nu nevaru es, viendien kalnā, otrdien lejā, dzīve kā šūpoles, pareizi, krauze, tikai man jau galva griežas

mani mēģina nelaist vaļā pagātnes vīrietis, mani mēģina noķert nākotni alkstošais vīrietis, bet mana tagadne ir 2000 kilometru tālumā.

pilnīgi apgriezta nedēļas nogale, ar negulējumiem lielākiem kā trolejbusiem, sony jazz stage, studentnieks, visādi ēdamie, sestdienas rīta - vēl piektdienas vakara kino, trīs-stundīgs miegs, sony jazz stage, robja-bobja dzindzin, pokers un mana azartspēļu atkarība,
smejies vien, es tikko pamodos.

bet galva kā jauna, arī ķermenis neķērc, laikam man atkal ir sešpadsmit.

nekas nenotiek skaļi, es pat smejos klusām