tik reti rakstu, bet visu laiku gribas. joprojām mēdzu domāt "postos".

bet tad nesanāk piesēsties, vieglāk ielikt bildi instagramā (ka man šorīt pirmais peoniju krūms viss uzplaucis!), bet biju vakar uz Kvadrifrona "es esmu tas, kas paliek pāri". par to jau jāieraksta tomēr.

nebija tik slikti, kā likās. bija pat labi. negribas spoilot, ja kāds nav redzējis, bet gaumīgs darbs ar paralēlēm, pretmetiem, šaubām.

atkal nosolījos ierakstīt biežāk.

bet jā, saplaukušas peonijas, katru rītu eju dārzā skatīties, vai nav aizmeties kāds kabacis (viņi pat ziedējuši vēl nav).

bērni aug lieli, vidējais jau izskatās pēc skolnieka, vecākais jau sit durvis dažreiz sejā, jaunākais runā gudrībās.

Besī lasīt feisbukā visus tos priecīgos postus, kur jūs stāstāt, kā esat kaut kur iestājušies, kaut ko pabeiguši, kādus jaunus diplomus un grādus saņēmuši. Beidziet vienreiz mācīties un sāciet kaut ko darīt!

Vakar biju Valmieras teātrī, pēdējā laikā tikai turp, uz citu vairs negribas.
Vakar "Telma un Luīze". Stāsts zināms, bet vienalga saistīja, un 3 h aizskrēja kā mirklis.

the temporality of belonging

Dombrava nu mums būs iekšlietu ministrs. Wow.
Latvijā patiešām gandrīz ikviens var kļūt par ministru

Mani jau ilgus gadus bija mulsinājis izteiciens "mezglaini ceļgali". Šodien beidzot sapratu, ka tie ir vienkārši kaulaini ceļgali.

Draudzene pie Alūksnes grasās stādīt apelsīnkokus

“mīlestība tur mani kā vergu asaru būrī”

Cik bunkurus Latvija uzcēla 4 gadu laikā? Nekur nevaru atrast statistiku.

Ko tādu superinteresantu un noderīgu man vajag paspēt nopirkt AliExpress, iekams stājušies spēkā jaunie muitas noteikumi?

Mani priecē vasaras cimdiņi riteņbraukšanai (plaukstas neiedeg), zīda matu gumijas, silikona vāciņi vēl noderētu, varbūt figūriņas cilvēku zīmēšanai beidzot jāiegādājas... Kas vēl?

Šogad traka ziedēšana. Mežā zeme pilnīgi nosēta meža zemeņu ziediem, pat pie mājas Mežciemā zied meža zemenes.
Ābelēm it kā lapu nebūtu, ziedi vien. Hyperziedēšana.

Vakar rajonā bija svīres, šodien viņu vairs nav.
Izlūki laikam.