visu laiku kaut kas ir. bet es gribu tā pa bišķītim, tā pa mazumiņam.
tā kā ar zani pirms četrām nedēļām, kad vīns un siers un istabā tikai divi cilvēki.
divi, austra, iedomājies? tikai divi un viss mierīgi

dīvainas lieldienas, bijām seši gab, būda un karsti kurināta krāsns.
rīts, izlīdām laukā no siltajām migām, rīta smēķis un tēja. spīd saule, mēs priecīgi. brokastlaikā sāk snigt, zeme balta, auksti bezgala. pēcbrokastu pīpēšanas laikā atkal debesis kā vizbulīšu lauks. izmetāmies vienos krekliņos un triecām futbolu līdz absolītam spēku izsīkumam. nu labi, līdz brīdim, kad atkal sāka snigt. uno un saldās maizītes. kad gājam likt šūpoles, saule un karstums, atkal vajadzēja futbolu spēlēt. protams, līdz brīdim, kad sāka snigt.
laika apstākļi mainās stirnu skrējiena ātrumā!

vakar pa mīlīgo. koncerts smuks, mierīgs, jauks. gribēju jau mājās, bet ierados šorīt pirms septiņiem. kāpēc? to nedzied pat vējš. čikīts, volkijs un lauris, un garas sarunas. pa vidam dejas un garšīgi kokteiļi, cubas pledi un cigaretes doma laukumā, ceriņu viskijs joprojām. es esmu norča, kas īsziņas veidā naktī tika paziņots gan mārtiņam, gan kaunišam, - čikīts vēlas, lai aiziet tautās. neesmu sajūsmā, vai ziniet, bet 'stiprākais džeks pasaulē' arī sākumā esot bijusi nasta *nosmejos zila*

šodien pie rogas uz būdu, esmu piecēlusies par agru, acu nav un laikam nebūs nekad.

āāā, otrdien pirmais ēters - dzīvnieks!

ai, nu ko

berlīnē zied ķirši un kādam operē sirdi

gribas lidot nejēgā, ne jau uz kaut kurieni, bet vnk - lidostas, pasu kontroles, piesprādzēties, sausais gaiss, smagi koferi, kafijas papīra tasītēs un tikko cepti mafini

aprīlis vienmēr ir bijis mans mans mans mēnesis

visu dienu pa jūrmalas sauli.
sēdēt ar šampi un klausīties, kā no tuvējās kafejnīcas skan frenka "have yourself a merry little christmas". amizanti, vai zinies ;)

visgaršīgākā trompete, ko biju dzirdējusi, varētu mūžīgi, un kur mačo?

velku savas visvecās kedas. tagad visi ceram, ka arēnā rīga nepaliks mana zole un es mājās nenākšu zeķēs

nākamnedēļ snigs?

zilais mākonis ripo godam, es ar' vēl turos, zemfira zemfira zemfira un rīt būs skaisti

āā, nīderlandes valdība aizliegusi pārdot sēnes!

šodiena ar šermuļu nokrāsu. pink floydi sit atpakaļ to smaržīgo pusaudžu brīvības un bezpienākumu sajūtu, ka bail. varbūt šovakar ņemt un atklāt ab dambja sezonu? tagad jau ar riekšavām ar, riekšavām vien tas dambis jārauš iekšās. uzcels koncertzāli, un ko tad?

zemfira

nu nu, brīnišķīgais mandarīns aizveda līdz brīnišķīgai krastmalai ar ne mazāk brīnišķīgu vīnu un nosalšanu

sagribējās un uzliku arī - simts gadus vecu dziesmu ar simts gadus vecu pavasara atmiņu stāžu.
nākamreiz 'stairway' ar lieldienu akmeņu smaržām

nopirku ceriņu smaržas, nu tik ļoti ceriņu, ka nevaru sagaidīt, kad šamie ziedēs. un vaigi man sarkani no kafijošanas parkā. un pavasarīgie galvas reiboņi. un lakati, apsieti ap somu. un vizbulītes vāzē.
ak, tagad manī atkal ir spars.

katru dienu pa vienai vēstulei, pfu, pasakai izlasu. "pasakas par bērnu dzīvi" - pērles

kur Tu mani ved?

ir stulbi izšauties koncertā, nepadomājot, ka ar to nedēļa nebeidzas. tagad gribas neko, a kurš man to dos?

svila mugura un sēdējām saulē. tagad svilst vaigi un iekšā sēž nemiers