sajūta tāda, ka zemfira jāklausās

ā, elīna man stāsta, ka pazuduši visi mūziķu dvielīši. atrisinājums izrādās gauži vienkāršs - spiedzošās meitenes pie skatuves tos paņēmušas kā "suvenīrus". vai tiešām kaukuļa sviedri ir tā vērti? ;)

neiespējamākā komunikablitāte

dz v vakar no manis izvilka pēdējos spēciņus. skaņa par klusu un sajukušu, bet noskaņai netraucē.
gandrīz katru dienu ir kaut kas tāds, kas man atmet atpakaļ sešpadsmitos. un vakar vēl tutti-frutti

nu labi, es eju sauļoties, man šodien pāris murgi akadēmijā

nu viss. ar pirmo pavasara dienu arī pavasara iemīlēšanās. ir traki, vēders griežas visu dienu, neko nevar ieēst, kur nu vēl iedzert, pat pīpēt negribas, tikai sauli sauli sauli un dziedāt.
kā teiktu soņa, nē, gaļa - man vēderā ir nevis taureņi, bet big baterflaīīī

satiku ārčiju, tāds prieks redzēt viņu staigājam! pataustīju tos dzelžus mugurā, bišku baisi, bet būs dzīvotājs.. ;)

Rīt, pirmdienā, 12.martā, pl.19.00, Jaunā Rīgas Teātra kamerzālē - KONCERTS Franču mūzikas akordeonam MUSETTE.
Piedalās:
Edgars Rubenis (ģitāra)
Edgars Saksons (sitamie instrumenti)
Ritvars Garoza (akordeons)
Viktors Veļičko (kontrabass)
Evita Dūra (akordeons)

"Pavasaris Parīzē", noskaņa garantēta :)
Ieeja par ziedojumiem.

vanna.

stulbi, ka pavasaris nāk mani iepriecināt, bet es pretī neko.
vienīgi vairāk dzeltenās krāsas

NOBURBA ĀDA

(ūdeņraža pārskābe dara mani baltu, mana dziesma velk mani laukā,un sanāk melot draugiem)
jā, es samelojos

lūk, mazie, esmu pamodusies. grūtības lielākas kā mājas, bet man jāmācās diena pagriezt atpakaļ.

jāiet barot putni

take it closer but keep the distance (šo dziesmu es gaidu, gaidu, gaidu)

lūk tā, man ir jāpaguļ, man ir paguļ, man ir guļ

dzīve ir skrienoša ruda lapsa

tā nu es ņēmu un 1.15 aizbraucu. naktī
vēl viens negulējums un daudz daudz mūzikas

ārprāc, jaunajā sezonā gaismas glabātāji ir apgaismotāji un maģijas skola ir burvestību skola. nu, kamōn, nevar tulkot vienādi?

āā, šodien amulets ir kā sekss un lielpilsēta!

uzrakstīju neiespējami ātri un eju gulēt. albāna berga opera Voceks un ekspresionistiskais varonis, ha

es tūlīt zināšu visu no galvas, varbūt nomainīt plati. nē, es neiešu Tev līdz

atceros, ka uz brīvibas ielas reiz pirms gadiem četriem pie vecās ģertrūdes baznīcas tika likts jauns asfalts. ātri un operatīvi pa nakti visu sadarīja, bet līdz rītam vēl nevienu nelaida braukt.
tā nu mēs ar elīzu gulējām - brīvības ielas vidū ar baznīcu aiz muguras uz silta asfalta. vo, šitā gribas vēl

jā, es pārbaudīju, pirmo reizi pukstu skaits vienā dienā ir divciparu skaitlis
jūti?

bišiņ šņabja un sveiks, vocek

un ja Jūs zinātu, ko es tagad klausos, Jums viss būtu skaidrs, jā, tik vienkārši