pirmā bezmiega nakts manā mūžā, nu tā, pa īstam uz nerviem dodoša, kad pārdomāts jau ir viss viss viss, bet miegs domā, ka vēl nenāks, kad skaties pulkstenī un ieraugi pusastoņi un ķer trieku, kad Tu sāc domās zīmēt savu draugu dzīvokļu plānus, ka liekas - visur ir peles, kaut gan nav ne vienas, kad piecdesmit deviņas cukurūdens glāzes ir gluži kā nebijušas, kad guļot ir tik karsti, liekas - palags piekusīs pie ādas,
ka viss viss viss

aij, labi, no rīta puses aizmigu, bet tik un tā - šodien kašķis