nu tā. es esmu beidzot saņēmusies un sāku šorīt nodoties Lielajam Darbam ar papīru un zīmuli, ko sauc par komponēšanu. kaut kas jau sanāk. un vēlreiz sapratu, ka iedvesma ir tikai mīts. lai cik banāli tas arī neizklausītos - galvenais ir darbs.
apsēdos, domāju. padomāju vēl. apēdu šokolādi. palasīju Forumu. noasināju zīmuli. izmetu šokolādes papīriņu. un sāku. rakstīju, dzēsu, rakstīju, dzēsu, dzēsu un rakstīju. apēdu vēl vienu šokolādi. uzpīpēju. atgriezos un rakstīju, dzēsu, rakstīju, dzēsu, rakstīju un dzēsu, un dzēsu. domas ir.
laikam uzrakstīsies k-kas jestrs. man ir noriebušās manis pašas ļauni bezcerīgi riebīgi jaukās kompozīcijas. mazliet jāpasmaida. un jāiesmaida.
un atkal atgriežos pie savas patiesības. tas IR mans ceļš. nekur es nesprukšu. nevajag arī.
tagad ir sevi jāpierunā neskatīties bafiju, lai varētu tikpat jauki turpināt.
-
jauki