bet man prieks par rezultātu ir atkarīgs no procesa smaguma vai viegluma. un rezultātā brīdī es vairāk priecājos nevis par to "ka viss ir galā", bet drīzāk atceros, cik forši gāja. jo beigās process, lai arī cik grūts vai smags bijis, izgaismojas rozā krāsās.

jā, arī.
bet es tā aizdomājos, ka (man) tomēr laikam ir tā, ka tieši tas iegūtais rezultāts izagismo to procesu rozā, ja erzultātā nebūtu, nebūtu arī nekāda īpaša prieka, tādējādi manā gadījumā, tam rezultātam laikam tomēr ir izšķirošā loma.

p.s. kā patika "ziema ir gara gara?" :)

jā, bet rezultāts ir procesa atspoguļojums, tāpēc es lielāku mīlestību izrādu pirmavotam - procesam.
ziema ir gara, gara bija šausmīgi pārbāzta, piepīpēta un mazu meiteņu pilna. bet tik un tā feini! vislabāk man patika ēnu kaleidoskops un embrijs.

?
:)

tieši tas pats! pārsvarā glābos pie tā loga, kas bija netālu no tualetes, tur vismaz (paradoksāli!) bija svaigs gaiss :)
jā, arī par grupām tas pats. jauki, ka tev patika kaleidoskops. uztveru to pat mazliet personīgi :))

es gan "glābos" pa trepēm augstāk (nākamā stāva kāpņu laukumiņš) līdz mūziķu tā saucamajam "beksteidžam", kur bija i mierīgi, i svaigi.

jā, ēnu K man patīk. jau no ziemassvētku-jaunā gada (kaut kad ap to laiku bija) koncerta depo.

viltīgais jautājums - kāpēc uztver mazliet persomīgi, mmm? :)

nu.. personīgi, jo mīļcilvēks, jo signe, jo ulvis, jo pati, kad bija dzīvā uzstāšanās pa nabu, pipark;uku kastīti piespēlēju :)

ahā! man sanāk - jo signe.. :)

a, tad rekā :)