Miss Doherty

iepriekšējais ieraksts 11:48, bet man atkal ir ko teikt.

man teica - "es vairāk nerakstu tik daudz personisku lietu, jo gribas kaut ko paturēt sev." un es jūtu, ka man arī palēnām uzaug tāds plāns, plāns filtriņš un es neizgāžu šeit visu kā sūdus no spaiņa atejā. bet man liekas, ka nevis tāpēc, ka es gribu paturēt sev, bet negribu teikt citiem. tāpēc, ka pārāk daudz pazīstamu cilvēku sāk to lasīt. tāpēc, ka gribas nedalīties, gribas savākties pēc iespējas vairāk un neko, nevienam neiedot.

viņa saka - es neapvainojos. es nekad uz tevi neapvainojos. var jau būt. bet man liekas, ka viņa to dara. un rezultāts ir tāds pats. es neesmu jauka pret viņu, viņa izdara tā pat. līdzīgi šeit - man, piemēram, nepatīk lasīt, ja kādu sūta uz kādu konkrētu vietu vai veikt kādas zināmas darbības. bet man pašai tā gribas darīt. un laikam ir parādījusies kaut kāda apziņa, ka tā darīt nav labi. un es nedaru.

manas smadzenes burvīgi pakļaujas čakarēšanas procesiem un izaudziniet mani par kārtīgu pilsoni, lūdzu. neapstājieties un izčakarējat ne tikai tās, kas galvā, bet arī tās, kas kaulos.

šodien bija tik daudz sarunu un domu, ka man ir iestājies (ja tu lasi, jā - es citēju) - Human Error. plus šausmīgs pārgurums skolā. mājās biju tikai 5os + mājas darbi. tas viss droši vien arī dod papildinājumu manam emocionālajam stāvoklim, bet anyway..

mani satrauc jautājums - KĀPĒC?

runa joprojām iet par iepriekšējā rakstā minēto attieksmi no skolotāju puses. direktore pateica - ja tu nebūtu tu, bet kāds parasts skolnieks, es nemaz nediskutētu, bet tā kā tā esi tu, es gribu, lai tu saproti manu nostāju.
es ar to ~ 20 min runāju ar direktori, tad ar Dārtu un vēl krietnu pusstundu ar vecākiem. man vienkārši apnika, bet es tā arī nesapratu, kāpēc tas ir vajadzīgs. būtu pārāk gari izskaidrot visas sarunas un viedokļus, bet mana sāpe:
es piekrītu, ka noteikumi un normas ir vajadzīgi, lai organizētu sabiedrību, jo anarhija ir ideāla iekārta tikai utopiska sapņa līmenī [praktiski neīstenojama] un es pret to necīnos. tas, ko es nesaprotu nav pacelts tik augstā līmenī, bet gan daudz vienkāršāk - kāpēc tieši mūsu skolā ir šāda nostāja, ka skolotāji drīkst staigāt džinsos, bet skolēniem ir jāizskatās lietišķi?
manuprāt, tā vienkārši mēģina mākslīgi saskrūvēt skolas prestižu un līdzināties, Aumales pieminētajām rv1ģ un anglijas ūberskolām ar formastērpiem. bet mēs neesam tāda līmeņa skola. viņa pateica - tev, protams, ir izvēle, bet tā sākās brīdī, kad tu atnāci uz šo skolu. varēji izlasīt nolikumu, saprast, ka tevi šādi noteikumi neapmierina un iet citur, kur tev netraucē izpausties.
tas viss, protams, ir pareizi. BET - vai mana izvēle ir starp praviņu palīgskolu ar zemu izglītību un iespēju izpausties kā pikaso un ūberģimnāziju, kur es apgriežu sevi un ieliekos rāmīšos, daļēji zaudējot savu es [kas šobrīd manā pusaudžu vecumā, man ir svarīgs] un iegūstu labu izglītību. ja tāds ir uzstādījums, tad tas ir nežēlīgi.
ar ko tad cilvēks atšķiras no kāmīša ritenī, ja visiem ir jābūt saštancētiem pēc viena šablona? kāpēc mums a. god Zirdziņa kultūras vēsturē stāsta, ka ir jātiecas pēc augstāka līmeņa kā vidējais? izpratne par to taču var būt dažāda?
es nenosodu sistēmu, es to neizprotu. iespējams, ja es saprastu - es to pat atzītu, pieņemtu un ievērotu visas normas. bet vienīgais, ko es pagaidām esmu dzirdējusi - tā ir un viss. pieņem to vai izstājies. vai tiešām nav vidusceļš? un ja nav - tad kā sabiedrība ir spējusi evolucionēt , piemēram, no viduslaikiem līdz mūsdienām. normas mainās, bet ja mēs paši tās nemainīsim, kā var panākt progresu?

briesmīgi nesakarīgas pārdomas, bet manī bija tik daudz iekšā, ka vajadzēja uzrakstīt. iespējams, ka drīz man gribēsies to uzrakstīt sistemātiskāk un labāk. lai pati izprastu šo lietu.
pagaidām es nonācu tiai pie trim secinājumiem: #1 - domāt ir kaitīgi #2 - es/mēs esam morālie kropļi #3 - šis raksts ir par garu

jess, otrā mācību diena un man jau piečakarējās par izskatu.
direktore: "tu joprojām es parlamenta prezidente, blā blā"
es: "es domāju, ka vairs nē"
direktore: "nē, tā būs līdz nāve mūs šķirs"

viņa grib, lai es PĀRKRĀSOJU MATUS un izņemu pīrsu, jo kkāda mazāka meitene arī tā darot un man esot jābūt paraugam. es teicu - jā, labi. bet es tikko pārdomāju. beigsies informātika, aiziešu un pateikšu. teroristiibio >

kad man nav nav naudas, tad es nevaru dzert. kad man ir nauda, tad nedrīkstu dzert. kad tad lai es dzeru?

pēc divu dienu apniciena sēdēt mājās, šodien aizbraucu līdz Rīgai. vispār - man riebjas maršruts Tukums - Rīga. pārāk bieži braukāts, nudien pārāk bieži.

lai nu kā, mana dārgā draudzene šodien tika pie pīrsa degunā. es pēc tam roku nevarēju pakustināt. bet glīti. ^__^

un vispār cenu atšķirība Henrija salonā un, piemēram, tepat Tukumā ir katastrofāla. ja tur par sērkociņu kastītes lieluma tetovējumu prasa 25 ls, tad tukumā par elkonis - plecs lielu laukumu 30. un man vienalga, cik henrijs ir kruts. vai tā čiksa, kas tetovē. :D nu jā - ja man būs [piemēram, uz 18. dz/d ^_^ ], tad ne by tas salons. -__-

naudas nav un nebūs. ja septembrī sāks dot, tad arī tas nepalīdzēs. pirmā kabatas nauda tīri parādos aiziet [un labi, ja sanāks], tad ir Put On The Music, tad jābrauc uz RPG sesiju [psh, es vēl par kauliņiem neesmu atdevusi ><]. pusseptembris bez ēšanas. so fantastisch! >< vispār - labi, ka ir cilvēki, kas izmaksā. ^_^ bet ne vienmēr uz to var paļauties. vispār - uz to paļauties vispār nevajadzētu. jā.. :D

nu ja, tā nu es atkal esmu mājās un neko nedaru. rīt lakošu plauktiņus, jē. 5dien jābrauc atzīmēt 31. augusts. būs grīda, es jūtu :D

vēstules uz e-pastu man neviens neraksta, gaļu nesūta un naudu nedod. nu neko.

viņš spēlējas ar manu auskaru un tad pajautā, kāpēc riņķītis ap manu lūpu nav 360`. viņš pieskaras un tad pats sakautrējas. viņš priecājas un tad viņam atkal viss ir vienalga. viņš mani kaitina un tad liek man atkal domāt, ka ir burvīgs.

bet pirms tam viņš manī paklausās un izdomā, ka izdarīs to man par prieku. jo es palūdzu emocijas.

un man patīk tie brīži, kad mēs tikai paskatamies viens uz otru un tu tā pasmaidi, ka es zinu - tu domā tieši to pašu, ko es.

_________________________________________

kāpēc viņš nevis cilvēks ar vārdu? tāpēc ka  reizēm arī manā apziņā visi cilvēki saplūst vienā.

Deftones un es jūtos labi.
atgādina Reini. un arī tas ir labi. man viņš tiešām patika. un viņam patika Čino Moreno balss. un atmiņas. ai. pēdējā laikā visu ko atceros un ir labi, jo vairs nav tās stulbās sajūtas. pāraugt pašam sevi.

frenija. ^__^

grāmatas. izlasi skaļi un paklausies kā tas skan - grāmatas. kaifīgi, vai ne?

vismaz mani no grāmatnīcas dabūt ārā ir grūti. man patīk tās, kur ir ārzemju izdevumi. tik daudz kas interesants! tādā ziņā - nav latviski dabonams. nav un viss. vispār mans sapnis - spēt lasīt orģinālvalodā visu, kas man ļoti ļoti patīk. ak, wanna-be poliglote /pareizais vārds?/

nopirku Kristiana Krahta "Metāns", vāciņš kruts kā jau visām Vēja Suņa izdevniecības grāmatām, bet es domāju, ka man patiks. jo man patika Krahta "1979". es ilgi pēc tam domāju par Kristoferu. un vēl Selindžera grāmatu. Rudzu Lauks Uz Kraujas tā piedūra, ka tagad tas būs mans mīļākais rakstnieks. es tikai izlasīšu vēl šito grāmatu un 9 Stāstus. bet nav pareizi teikt - piedūra. Selindžers nepiedur, tā dara Krahts, Selindžers ir tāds jauks. patīkams.

un es gribēju Kristapam uzdāvināt grāmatu par The Doors. žēl, ka man nav 19 ls. tur bija tik skaistas Morisona bildītes.

Disorder	Rating
Paranoid:	High
Schizoid:	High
Schizotypal:	Very High
Antisocial:	High
Borderline:	Low
Histrionic:	Low
Narcissistic:	High
Avoidant:	Low
Dependent:	Low
Obsessive-Compulsive:	Low
-- Personality Disorder Test -- -- Personality Disorder Information --

sadam jeb igauniski osta. un vēl citi vārdi, ko es māku pateikt lēnajā valodā. nu - ir taču stereotips, ka igauņi ir lēni? un jā - arī nelaimīgi. jo kā gan viņi varētu būt laimīgi, zinot, ka latvieši par viņiem smejas?

mēs tā arī neatradām savu ideālo skatu torni ar uzrakstiem "danger" un "keep out", toties izpildījām kiriku [baznīcu], pilsdrupu un draņķīgas pārtikas normu. pirmo reizi braucu ar prāmi. man patīk ūdeņi. biedējoši, bet.. fascinējoši.

pumpas man jau 2. nedēļu nepāriet un arī igaunijas spirdzinošais gaiss nelīdzēja, patiesībā gluži otrādi - odui bija tik daudz, ka sarkanie pleķīši uz mana ķermeņa palielināja savu skaitlisko pārspēku pār baltas ādas laukumiņiem.

igaunija un ģimenes exkursijas man kādam laikam [piemēram gadiem 50] pietiks.

priekā,

 ^__^

"neņem pie sirds"
"tevi vispār nevar ņemt pie sirds, jo tad tā ir sirdstrieka."

es neko no tās filmas nesapratu. bet Drū ir stilīga vienmēr.

šī bija pirmā nakts, kad es nepamodos jocīga sapņa iespaidā, kura tematika pēdējās dienās bija nemainīga - The Boy Who Lived.

jā, tā ir masu psihoze, tas ir labs mārketings, tas viss ir dumji un bērnišķīgi, bet Harijs Poters ir mans, tā pat kā daudzu citu miljonu bērnu, varonis.

un man vienalga ir vai nav tas stilīgi [respektīvi - citu acīs ar + vai -], man patīk tās grāmatas. Harijam ir 17 un man ir 17, es uzaugu lasot tās grāmatas. man liekas, ka neviens varonis nav mani tik ilglaicīgi saistījis [pat Sailormoon, Amuleta māsas vai Bafija] un tāpēc šķiršanās no viņa bija emocionāls pār/pie-dzīvojums.

bet nu tas ir laimīgi galā, vairāk ko lasīt nav un varam pievērsties nopietnākai literatūrai un nopietnākiem uzskatiem [yeah, right.. Harry 4ever ^__^ ]

piereģistrējos last.fm , bet man nav nekādas nojausmas, kā tur visp kko darbojas. *idiote* nu vienīgais, ko es izdarīju upload'oju bildīti un mistiskā veidā noklausījos vienu Balozu Pilni Pagalmi dziesmu. acis atkal pieņem kkādu nesandarta formu.

vasara ir laiks, kad patiešām ir laiks. arī grāmatām. varbūt es nelasu vairāk kā parasti, toties manī pamodās vēlme uzrakstīt par lasīšanu. vai precīzāk, par tiem, kas raksta. tikai subjektīvs, aprobežots viedoklis. manējais.

viens no dīvainākajiem rakstu darbiem, ar ko man bija tā [ne]laime saskarties, bija Generation P by krievu kulta rakstieks Viktors Peļevins. reiz kbkn pavedienā kāds bija salicis kopā 14,99 euro un šo augstākminēto grāmatu vienā pavedienā. tad nu izspriedu, ka tas būs kaut kas par reklāmu, kaut kas mazliet skarbi uzrakstīts, kaut kas mazliet citēšanas vērts, vienvārdsakot - neslikta izklaide un varbūt pat nedaudz vairāk. kā man likās, kad izlasīju līdz 100 lpp [par kuru tālāk netiku pat šaustot sevi ar pātagām]? vienīgais, kas bija - par reklāmu. tas, ko galvenais džekiņš izdomāja, kad sapīpējās mušmires vai salietojās LSD. gari un bezsakarīgi reklāmu projektu apraksti. otru lieo daļu no grāmatas aizņem apraksti par šumeru mitoloģiju. kāpēc? - to ellē ratā var zināt [un arī tikai varbūt] tas, kurš izlasījis līdz galam. iesaku tiem, kas klausās to, ko savos ierakstos iesaka redz .

pirmoreiz sastapos arī ar Kafkas daiļradi.precīzāk - Process. es nekomentēšu. to var lasīt tikai ļoti gudri cilvēki, kuri tiešām saprot nevis klapē  plaukstas, māj ar galvu un saka, ka tā ir gadsimta klasikai, tikai tāpēc, lai nenoturētu par to, kas viņi ir - muļķi.

mazliet sakaunos, bet es izlasīju un tāpēc pateikšu - Arturs Heilijs Varas Augstumos.  absolūti nekādas literāras vērtības nepiemīt šim darbam, toties tas ir tikpat ļoti Heilija darbs kā jebkurš cits - interesants sižets un viegla izklaide smagos brīžos. par 60. gadu Kanādas politiķiem, kad draud atomkarš ar Krieviju. absolūts izdomājums no izlasi un aizmirsti sērijas.

Pauls Bankovskis - Labais Vienmēr Uzvar. liekas tāds foršs džekiņš ar foršiem stāstiem. iesaku foršiem cilvēkiem, kuri tic, ka labais vienmēr uzvar un tomēr lasa Cīņas Klubu.

pirmkārt, man prieks, ka jnls ir nopīpējis ceļu satiksmes noteikumu grāmatiņu. malacis, puika!

otrkārt, man vienkārši ir prieks.

es pirms dažām dienām apjautu - bāc, man drīz vārda diena. haha. gadās arī tā. bet es izdomāju tā - uz dz/d bija klubs, uz v/d būs fests. un viss. [gandrīz ^_^ ]

iedomājies labu chill out'a pasākumu - h2o pīpīte, ideāls laiciņš, viegli uzgraužamie, patīkami cilvēki, smiekli, sarunas... un degoša sega. kā tas iet kopā? neiet. bet mēs nosvilinājām arī zālīti. *malači!*

ou jē, manā paziņu lokā ir jau 2. īstais norvēģu cilvēks un viena latviete, kas tikai vasarās dzīvo šeit. es jūtu, ka uz vasaras beigām varēšu pilnvērtīgi lamāties norvēģu mēlē. [pagaidām mēs iemācījāmies tikai hipijvārdiņus - apskāviens *klem* un skūpsts *kyss - šis* un - es tevi mīlu *ko es aizmirsu, bet man telefonā ir ierakstīts :D *]

un viens faak uz šo samērā pozitīvi neitrālo ierakstu - beidzot CCP ir vairākas filmas, kuras nu IR jāredz, bet man tgd nav laika un naudas, lai ietu. kad bija - nebija, ko redzēt. tātad - HP 5, Grindhouse, Die Hard 4.0 [Brūs, es joprojām tevi mīlu ^_^ ], Zelta Zieda Lāsts [orientāla eksotika ir mana vājība, zinu..]

"Could you look an animal in the eyes and say to it, 'My appetite is more important than your suffering'?"
/Moby/

viņa mūzika nav man vismīļākā un vispār patīk tikai mazliet. bet tomēr viņš ir mazliet perfekts manās acīs - kristietis, pacifists, vegāns. varbūt tie ir tikai vārdi, bet ja padomā, ka aiz tiem slēpjas visa dzīves uztvere...

turklāt viņš ir tik ļoti skaists.

arī ļoti ļoti pozitīvas lietas spēj biedēt

"Protams, lēnām un sistemātiski virzoties uz vakara kulmināciju, izskanēja gan 'Special K', gan 'Bitter End', jau tā sakarsušos prātus novedot transā"

"Uz pieres karsti sviedri, pa muguru aukstas tirpas"

/delfi.lv/

Nodrāztā frāze - bija forši! ^__^

Ak Dievs - Braien, Stefan un Stīv - tas bija vairāk kā forši! ^__^

PEACE LOVE DOHERTY

http://youtube.com/watch?v=IpeJFVvwz6A