Miss Doherty

Pašu pārsteidza tas, cik es lieliskus un talantīgus, un radošus, un gudrus cilvēkus pazīstu!

Kkā tā atnāca atklāsme. Pozitīvi.

^__^

za za hc

Nu - uz ko jūs muzeju naktī?

Vispār diezgan interesanta programma, atliek vien izvēlēties ^__^

Spiderman 3. Baigais ūdens gabals. Otrā daļa bija viskrutākā.

Un smieklīgi tas, ka tad, kad [aizmirsu džekiņam vārdu] jūtas labais matiņi noķemēti uz sāniem, kad sliktais - uz sejas. :D

nu jā - ne pārāk. 14/21

un uz vilcienu paspējām pa dažām sekundēm.

.(ne)dari kā vairākums un pūlim patiks.

Par savu ticību izvēlēšos grunge. Jā, jo visas manas drēbes ir vecas un novalkātas. Tas būs tikai likumsakarīgi.

Slinkumu, tā pat kā bailes, var aizdzīt ar darīšanu.

VISI reizēm liek vilties. Ko tur var darīt? Neko.

Un nav nekādas nozīmes žēloties, jo - Kam.Tas.Interesē.


Patīkami tas, ka ir cilvēki, kas liek justies pozitīvi. Un es nerunāju par tā saucamajiem draugiem (skat. 1. punktu). Frizētavā, skolā, videonomā, vilcienā - viņi ir visur ^__^

Tā izrāde ir tik smieklīga it kā tiešām tas būtu Jānis Jarāns, kurš spēlē galveno un vienīgo lomu. Kaitināja tas, ka viņš visu laiku slaucīja sviedrus no sejas. Man likās, ka viņš sev jēlu pieri noberzīs.

Izrāde par sieviešu un vīriešu atšķirībām, kas viss sakņojas jau no alu laikmeta. Sievietes - vācējas, vīrieši mednieki. Un tas visādi apspēlēts, dažādas situācijas.

Tiešām ļoti, ļoti smieklīgi. Visa zāle nonstopā smējās.

Bet vēl smieklīgāk būtu pēc 20 gadiem. Man šķiet, ka tas ir līdzīgi kā ar Scary Movie - ir smieklīgi, bet vēl smieklīgāk, ja esi redzējs filmas, kuras parodētas.

Gribētos uz Alu Sievieti.

Vispār traki kulturālā Kī Kī palikusi XD

Perfekta formā un saturā. Ne tāda, kas liek ar neatslābstošu uzmanību sekot līdz visā tās garumā, drīzāk gan - sēdi ar piena glāzi rokās un baudi to, ko tāds ģeniāls vīrs kā Stenlijs Kubriks ir uztaisījis. Absolūti patika. Māksla gandrīz tīrā veidā. Iesaku tiem, kas neskatās 2 fast 2 furious.

Tas par Mehānisko Apelsīnu/A Clockwork Orange

Un vēl.. tiešām nebeidz sajūsmināt viss filmas stils - reti, kura filma ir tāda, ka apstādini gandrīz jebkurā vietā un izmanto kā gleznu. Parasti tam nepievēršu īpaši daudz uzmanības, jo tas nav tē vērts, bet audiāli filma ir tikpat forša, cik vizuāli! Mūzika, akcenti, izteiksmes veids. Satricinoši. ^__^

Kristapam jau teicu - ļautu Bebrišam stundu uzmākties, ja tā būtu vienīgā iespēja redzēt vēlreiz. Bet par laimi tā nav - man ir tā filma un varu skatīties līdz nelabumam ^__^

Aizmirsu piebilst - filmā ir satriecoši labas seksa ainas.

Nav svarīgi, kāda mūzika skan, jo dejot var pie dažādas mūzikas, vienkārši sajūti sevi tās ritmā. Tad var mošot, tresīt, dejot tango, etc, etc... :D

visi muskuļi mazliet sāp.

SoundArcade - track 07 - The Rain Is Full Of Ghosts - I'm In Love

^__^

Mīlēt nozīmē ciest. Izvairīties no ciešanām nozīmē nemīlēt. Bet tad cilvēks sāk ciest no nomīlēšanas. Tāpēc - mīlēt nozīmē ciest un arī nemīlēt nozīmē ciest. Ciest nozīmē ciest. Būt laimīgam nozīmē mīlēt. Būt laimīgam tātad nozīmē ciest. Taču ciešanaspadara nelaimīgu. Tādēļ, lai būtu nelaimīgs, ir jāmīl, vai jāmīl ciest., vai jācieš no pārāk lielas laimes. Es ceru, tu spēj izsekot tam, ko saku.
/Vudijas Allens, "Mīlestība un Nāve"/

Kurts Vonnegūts šodien nomira.

Mums žēl.

"Šī ir dziesma manai pilsētai, pilsētai, kas ir šai rītā skaista."

Jāni, apzinies ļaunmu, kuru tu man esi nodarījis!!! Tu man nepatīc par šito. :D

Bet vispār - paldies. Paplašinam apvāršņus.

Es gribēju daudz ko teikt, bet pa daļai jau Jānis dabūja, pa daļai vēl kāds un vispār - pie sevis arī kaut kas jāpatur. Tā teica.

RELAX, TAKE IT EASY.

http://www.youtube.com/watch?v=fFDvvPQk5tk

Ir kāds stāsts par ļoti taisnīgu rabīnu, kuram bija ļauts apmeklēt gan šķīstītavu, gan paradīzi. Vispirms viņu aizveda uz šķīstītavu, kur viņš ieraudzīja cilvēkus vislielākajās mokās, kādas vien viņš bija redzējis vai domājis redzēt. Viņu šausmīgie kliedzieni pildīja telpu un plosīja dzirdi, bet, kad rabīns tuvojās, tad sev par pārsteigumu viņš redzēja, ka šie cilvēki sēdēja pie grezna un bagātīga svinību galda. Uz tā atradās sudraba un smalka porcelāna trauki, bet tajos izmeklētākie ēdieni. Rabīns nesaprata, kāpēc cilvēki tādā situācijā tik šausmīgi cieta, kamēr nepiegāja tuvāk un neieraudzīja, ka šo cilvēku elkoņi bija izgriezti otrādi un tas neļāva ēdienu no galda paņemt un ielikt mutē.
Pēc tam rabīnu aizveda uz paradīzi, kur – pirms vēl bija kaut ko ieraudzījis – sadzirdēja smieklus un sajuta prieka un svētku atmosfēru. Taču viņš bija pārsteigts, ieraudzījis analoģisku ainu, kur cilvēki sēdēja pie bagātīgi klāta galda ar tādiem pašiem traukiem un delikatesēm, kādus viņš bija redzējis šķīstītavā. Patiesībā viss bija identiski – ieskaitot izgrieztās rokas – izņemot vienu mazu detaļu: te katrs cilvēks pasniedza no galda ēdienu savam kaimiņam.
Šajās divās pārsteidzošajās ainās ielikta viena milzīga patiesība: patiešām, lielākā no visām. Atšķirība starp egoistisku un taisnīgu dzīvi, starp labu un ļaunu slēpjas tikai domāšanā sākumā par savu tuvāko un pēc tam par sevi, jo tādā rīcībā vienlaicīgi tiek apmierinātas mūsu vislielākās vajadzības.

/orģinālo autoru nezinu, izlasīju alternative.lv - autors gvinpiins/

http://www.youtube.com/watch?v=yS-t-vMcH5o&NR

svieeeests.

"Padevīgi ziņoju, oberleitnanta kungs, zaldātiem armijā domāt aizliegts."

Jo mazāk zini, jo laimīgāks esi.