Miss Doherty

sadam jeb igauniski osta. un vēl citi vārdi, ko es māku pateikt lēnajā valodā. nu - ir taču stereotips, ka igauņi ir lēni? un jā - arī nelaimīgi. jo kā gan viņi varētu būt laimīgi, zinot, ka latvieši par viņiem smejas?

mēs tā arī neatradām savu ideālo skatu torni ar uzrakstiem "danger" un "keep out", toties izpildījām kiriku [baznīcu], pilsdrupu un draņķīgas pārtikas normu. pirmo reizi braucu ar prāmi. man patīk ūdeņi. biedējoši, bet.. fascinējoši.

pumpas man jau 2. nedēļu nepāriet un arī igaunijas spirdzinošais gaiss nelīdzēja, patiesībā gluži otrādi - odui bija tik daudz, ka sarkanie pleķīši uz mana ķermeņa palielināja savu skaitlisko pārspēku pār baltas ādas laukumiņiem.

igaunija un ģimenes exkursijas man kādam laikam [piemēram gadiem 50] pietiks.

priekā,

 ^__^