Emocionālā sīknauda

Ok, par durvīm ņemšu vērā un ierīkošu visur bīdāmās. Ar sensoriem un automātiku. :D Drošības labad dabūsi arī pulti. :D Aiztaupīs gan darbu, gan garu filozofēšanu. Everyone's happy. :)
Krieviem iedzīt "manieres" ir neiespējami, jo tās jau IR viņu manieres. Un tie nav stereotipi, tie ir precīzi tie antropoloģiskie pētījumi, kas Tev interesē.

Tad vēl - es neko neuztveru kā uzbraucienu, ja ir iespēja iespert pretī. Voļļuks. Serve, uzcel, gremdē. Serves maiņa. Spēlē atkal. :) Tā kā vecums manā skatījumā ir iluzora parādība, kas attiecas tikai uz fizisko ķermeni, tad loģiski būtu, ja arī visi ar to saistītie sociāl-un-kultūr fenomeni tiktu ignorēti. Visi, izņemot vienu - young or old, you have to be in good shape. U fat - U out. Bet neviens negrasās ļaunoties, ja palaidīsi muti. :D :)

Monotoniju nenoskatījos, jo kāds no malas izbrāķēja kā sviestu, bet acīmredzot būs tomēr jāskatās. Ar latviešu spēlfilmām un dokumentālajām (un vispār visām pēc kārtas) ir tā problēma, ka tās grūti dabūt. Nav nekāda torrentu paradīze. Arī ar Kolku tas pats. Taču tā ir tik sirsnīga, naiva un smieklīga, ka kopā ar melnbalto filmu - uj, tīrā pērle. Un kamēr vēl pie ekrāna pērļu un radioaktīvo atkritumu tematikas - ar demagoģiju es patiesībā biju domājis Egīla Zariņa noaugušo ģīmi, kad reizumis gadās redzēt Rimšu-aušu (to, kurš Bankas prezidents), stumjot savu ES un eiro demagoģiju. Thing like that. Parasti gribas vemt vai mest televizoram ar ķieģeli. Bet metot vienalga paliek tā vilšanās sajūta, ka neesi Rimšam trāpījis.