Emocionālā sīknauda

Āāāāāhahahaha.. :D :DD :D Džīzas! Kas visām ir ar tām druvīm!?! :D :D

Bet vispirms laikam par svarīgo - jā, viena no lielākajām burvībām ir tā, ka drīkst uzdot jautājumus. No, check that - tas ir gandrīz obligāti. Citiem vārdiem sakot, vienlaikus tiek pieņemts, ka ikviens ir viņš/viņa pats, un tajā pašā laikā - kā balta lapa. Pagātnes krimināllietas tiek dzēstas. Es tikpat labi varu uzdot jautājumu - kāpēc sievietes grib, lai viņām atver durvis!? Un tad kļūst skaidrs, ka tas ir tāds džentlmenisks žests, tāpat kā ziedi - konkrētā datumā vai ārpus tā kā pārsteigums. Tas viss ir sort-of cieņas izrādīšana, bet cieņa ir jānopelna. It's not something that happens by magic.
[vieta brutālam, ilustratīvam dialogam šajā sakarā :D Tā kā saskaņā ar noteikumiem man ir iespēja sevi necenzēt (FINALLY!), tad tas izskatās tā:

- mīliet mani, te es esmu! (sAwlj)
- a par ko, bļe? (StareDad face)

Līdz ar to - skaidrs, ka gribu, lai Tu jautā. Uz katra stūrīša, pie katra neskaidrā punkta un sagaidi arī, ka to darīs otrs.

Now.
LTV1 kļuvis par tādu smadzeņu masieri penšiem. Kad es Tev iepriekš jautāju, vai nelamājies uz radioaparātu tūlīt pēc tā ieslēgšanas, jautājums principā bija attiecināms arī uz TV. Uz (eL)TēVē (1) īpaši tāpēc, ka tur tiek stumta demagoģija.
Protams, ja runa ir par izklaidi, tad "Gandrīz ideāls randiņš", "lauku sēta" (kas gan esot bijis tīri sakarīgs) laikam pat varētu būt tīri sakarīga alternatīva smadzeņu izslēgšanai pēc garas darba dienas. Bet citādi - pēdējoreiz, kad ieslēdzu, tas bija dēļ Kolka Cool pirmizrādes TV ekrānos.