Emocionālā sīknauda

Velokurjeri ir ĻOTI īpaša kategorija. :) Man mīļākā kategorija. Vienīgā īstā kategorija. Kurjers stāsies, ja redzēs, ka savējam kaut kas ar velli un tamlīdzīgi. Reiz es ziemā minu mājup, un nometoties pie luksofora mani panāca otrs. Es - civilajā, bez pazīšanā zīmēm, viņš - ar messenger bagu. Viens skatiens un gonka -15C grādos sarunāta. :D
Tā, ka - Tavs atgadījums it nemaz nav savāds. Drīzāk norma. :) Viss savādais turpmāk aiz nupat kā novilktās līnijas būs norma, tā ka ja Tev ir kādi aizrādījumi vīriešu kārtas pārstāvjiem, tad labāk izsaki tos tagad, kamēr vēl nav par vēlu, jo turp, kur mēs dodamies, nekas no tā visa vairs nebūs spekā.

Manā pusē uz bērēm var iet arī ar metinātāja jaku, ja tā vēlas. Var neiet vispār. Dāvanas dāvina tikai tad, ja ir, ko dāvināt, turklāt neievērojot nekādus īpašus datumus vai laikus, kur nu vēl priekšrakstus. Neviens neatvainojas par saviem dusmu izvirdumiem, vai kašķīgumu, ja nav izgulējies. Citi to respektē (hence, Tev tiesiski nav nekāda pamata atvainoties par saviem veģetatīvās distonijas simptomiem un negāciju izvirdumu. Tas tiek uztverts kā pašsaprotama parādība) Small-talk, dēvēts arī par bullshit-talk'u, praktiski neeksistē. Ja negribas neko teikt, klusējam. Nav diennakts režīmu. Var gulēt līdz 10 rītā, var gulēt līdz pusdienlaikam. Bet pāri visam eksistē vārdos neizteikta savstarpēju cieņa un izpratne pret citu 'īpatnībām'. Jo dīvaināk, jo labāk. Un šeit jāpiebilst, ka tas viss notiek realitātē, tur, ārā, nevis šeit - virtuāli. Šeit tas tikai atspoguļojas attieksmē, ar kādu sagaidi, ka pret tevi izturēsies defaultā

Now that i'm done, kur mēs tur palikām? Ā, jā. Pie Tava nepublicētā, atpakaļ atmestā 3. memuāra un LTV1, ko es atceros kā kanālu, ko rādīja pa to kasti, kuru neesmu tā nopietni skatījies jau vairākus gadus.
Ko labu rāda pa LTV1 (izņemot Krauzi, kuru, kā noprotu, vairs nerādīs? :D )