Emocionālā sīknauda

Eh.
Es pat nezinu, kā to pareizi izskaidrot. Daba nemīl tukšumu? Ja nenovelc savas robežas, tajās līdīs citi. Tāda krēslas zona, kurā nevienam nav nekādu interešu, īsti nepastāv. Ne uz šīs planētas. Es cenšos balstīties zinātniskā pieejā, proti, ka kaut kas tomēr ir zināms un noteikts ("The best thing about science is that it's true whether you believe it or not"), tāpēc viedoklis reizēm varētu izskatīties radikāls, galējs un atsaldēts.
Un man ir vienalga, ko citi par to domā, kamēr vien man ir taisnība (un pārējie ir duraki). :D :DD :DDD Haha.

Protams, ka arī dzīvajā, aci pret aci sarunāties ir patīkami, tikai tad tomēr vajag atslābināties un atrasties savā komforta zonā, jo sarunas dzīvajā tomēr ir "on the fly" pasākums un es itin bieži palaižu garām vai neprotu nolasīt un pareizi interpretēt nedz ķermeņa valodu, nedz mīmiku. Šad tad tas traucē. Vidējo pirkstu, protams, pārprast nevar. Tas tomēr ir pārāk brutāli. :D

Ā, un tas, kas notika - līdz tam Tev vēl jāuzaug. Vienkāršības labad sacīsim, ka visas labās lietas ir vai nu aizliegtas, nelikumīgas, bīstamas, dārgas vai vienkārši neiespējamas. Un katra no tām ir savas likmes vērta. Es pamēģināju kaut ko, ko vairums cilvēku tā arī nekad savā mūžā neizmēģinās. Tas man tagad ir liels hendikaps.