mein silber legionen -- Day [entries|friends|calendar]
antagonist

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Apkures iekārtas. [10 May 2004|12:56pm]
[ mood | thoughtful ]
[ music | Blur - Out Of Time ]

Interneta deficīta dēļ nevaru lasīt pat savu frendlisti un rakstīt commentus, e-kafejuškās plēš bargu naudu :\ Es biju gribējusi rakstīt par viskautko: par mizantropiju, kas mani pārņēma 1. maijā, par altruisma neģēlīgajām cilpām, kurās tik tikko nesapinos, par to, ka mana galva brīžiem šķiet plastmasas pudele esam un par radiatoriem, bet tie bija drūmi un neinteresanti savārstījumi.
Vispār, par radiatoriem tomēr vajag.
Lūk, nesen (pirms dažām dienām) bija tā. Sakarā ar gatavošanos Kedu Saietam, man it kā bija kaut kas uznācis; atgriezusies vēlēšanās kaut ko darīt, darboties, nesēdēt dīkā ar rokām klēpī skatoties lieliskāko realitātes šovu - “Pasaules degradācija un pakāpeniska bojāeja”. Bet kaut kas nav tā, kā bija. Bija palikusi tā tizlā derīguma termiņa pārsniegšanas sajūta. Kā vecs, ļaužu un Dieva aizmirsts radiators, kurā ilgi stāvējušai d[m]uļķīgais, kaļķainais ūdens nomainīts ar tīru, čut vai destilētu. Bet caurules palikušas vecās, tās vairs nevar atjaunot. Visticamāk, šis ūdens tad nu arī cirkulēs pa korozijas saēstajiem radiatoriem ar nolupušo krāsu (opā, [pār]krāsoties taču es varu), kamēr nepaliks tikpat duļķains un sarūsējis kā iepriekšējais.
Poētiskāk to varētu nosaukt par “dvēseles labirintu” vai kā tamlīdzīgi, taču liekas, ka manai nesmalkajai būtībai (a kā es zinu, kāda ir mana būtība..?) vairāk atbilst tieši šāds, vēl padomju laika simbols - vecs, nodilis radiators.

Lielu daļu šī vervelējuma depresīvās noskaņas kliedēja nākošajā txt aprakstītie notikumi, taču man palika viela pārdomām. Varat mani apsveikt ar atgriešanos starp dzīvajiem.

PS. Varat apskatiit juuzerbildes, kameer veel neesmu atkal nomainiijusi.

post comment

Brīvo un Svabado Kedu Saiets [10 May 2004|12:59pm]
[ mood | fine [pa ilgiem laikiem] ]
[ music | Apziņas Parazīti - Aplis/Brīvība/Dzīvosim? ]

Šis nu reiz bija pasākums, par kuru man paliks vislabākās atmiņas :) Patika vēl labāk par 4. Emigrāciju. [uz 5. BŪS jāiet ;)]

Tātad, viss pēc kārtas! Iepriekšējā dienā nočakarējos līdz diviem naktī un piecēlos ne visai izgulējusies. Līdzi bija sataisījusies arī mana labākā draudzene, viņa atnāca un, kad bijām sakrāmējušas pēdējās parpalas, mapes, konkrēti samālējušās un sašņorējušas KEDAS, ceļojums ar vilcienu līdz Rīgai varēja sākties.

Izdomājām skaitīt, cik blondīņu redzēsim, bet Rīgas stacijā skaits sajuka, jo gaišmates nāca pretī bariem vien, turklāt visas tik līdzīgas, ka nevarējām būs drošas, vai konkrēto būtni jau neesam pieskaitījušas. Apgādājāmies ar šādu tādu provīziju un sēdāmies otrā vilcienā, kur mums piebiedrojās ne vien [info]ripp, bet arī [info]malefici un [info]subjekts. Mūsu biedri bija izdomājuši jautru atrakciju - meklēt pazudušu [neesošu] monētu, ko arī organizējām - Malefici un Ripp ložņāja pa visu vagonu, bet es un Subjekts - tuvāk savām vietām un skaļi bļaustījāmies.

Nonākuši Carnikavā, sekojām cilvēku grupai uz Tautas Namu; Subjekts ļoti galanti man palīdzēja nest lielo mapi. Namā tautas bija vidēji daudz, kad ieradāmies, uz skatuves jau bija mūziķi. Ripp un Subjekts man palīdzēja sakarināt taisnstūrveida lapas pie sienām un logiem; tad es aplūkoju citu dalībnieku sanestos mākslas darbus, kas bija tiešām oriģināli un skaisti.

Faktiski, uz skatuves gandrīz visu laiku bija mūziķi, no pasākuma vidusdaļas ik pa laikam dodot vietu arī lasītājiem, deklamētājiem un teātra etīžu rādītājiem. Mūsu draud[z]īgā kompānija lielāko daļu laika nosēdēja/nogulēja uz grīdas, daži mazāk rūdītu kaulu īpašnieki atrada sev vietu uz krēsliem.

Personiski satiku [tagad sprāgstu pušu aiz lepnuma] Apziņas Parazītus, Saieta vaininiekus; jaukā attieksme pret mani pat nedaudz [patīkami] pārsteidza. Viskomunikablākais bija Garix, kuru, izrādās, reiz biju satikusi jau agrāk.
Grupas, kas uzstājās, bija viena labāka par otru un pārstāvēja visai atšķirīgus mūzikas stilus; pārsvarā gan bija pankveidīgie. Man personīgi vistuvāk sirdij bija Līvs Hammits (Vārna), Pasaules Gaisma un protams, protams Cat’s Cradle :) To es nesaku tikai blata pēc, Malefici& Co tiešām turējās godam un nedrillēja visiem zināmus akordus, bet interesantu mūziku. Te jāpiemin, ka dažām grupām nudien bija tā - dzirdi pirmos akordus un nodomā, ka tāda un tāda coverversija a tā viņiem izrādās “pašu” dziesma. Kopumā visi bija labi, galīgu nemākuļu nebija, un man ļoti patika gandrīz viss.

Apbrīnojumi, bet pat uz šādu pasākumu pamanās ierasties kRās@iNie p0Kem0ni. Mēs ar draudzeni bijām izgājušas, kad vairākas minētā paskata meitenes uzprasīja man šo to par zīmējumiem. Es atbildēju, bet kad sākām runāt un viņas uzdeva jautājumus, kas kļuva arvien banālāki un stulbāki, kļuva skaidrs, ka par alternatīvu mūziku un nepokemonisku domāšanu viņām apjausma nav lielāka kā aligatoram par Svēto Grālu. Atkāpe humoram, es domāju, jūs arī pasmaidīsiet :)

- WOW, kāda rokassprādze, kur tādu DABŪJI?
- KO? Es tādu pirku par 5 LATIEM!!!!
- Kā - jūs tik tālu braucāt!? Ar vilcienu?! Jūs domājat, ka bija vērts..?
-[nu, jā, domāju gan]
-Tev šitas pasākums patīk? Tad TĀ ir tā alternatīvā mūzika..?
-[ē..jā.]
-Āāmmm... Mmm.. [daudznozīmīgs klusums, dziļdomīgas sejas izteiksmes. Pastāstīju, -kāda grupa nupat uzstājās (Pasaules Gaisma) un nosaucu vēl dažu bliču nosaukumus. daudznozīmīgs klusums, dziļdomīgas sejas izteiksmes. Lai pārtrauktu klusumu, uzprasu: ko jūs klausāties?]
- NŪū, LImP BiZkit, LinkiN ParK [jā, un citus mēmi ūberkrutos :)] European Hit Radio. Nu, kas tāds POPULĀRS tagad!
- [cita čiksa] Tev mājās daudz suņu, vai ne?
- [vispār, neviena nav.]
- Nu bet visi ŠITIE TE taču ir suņu!
- [khm. Randoms? Vecrīga? Jā, meitenes ir dzirdējušas, ka kaut kas tāds pastāvot]

Un varētu tā vēl turpināt. Draudzene vairs īpaši neslēpa, ka carnikavietes viņai krīt uz nerviem, es savukārt ieminējos, ka mums laikam jāiet. Tad:
EU!! Visi sagāja IEKŠĀ, KO mēs te stāvam??!!! [čiksas ienesas zālē]

Viena palika ārpusē, un brītiņu mani pētījusi uzprasa [tagad būs pats labākais :D]

- A jūs NARKOTIKAS NELIETOJAT???! [līks pa zemi var palikt :D bet man biki apskrējās dūša. Paskaidroju, ka cilvēks ar dzelžiem, ect. un gaumi uz savādāku mūziku nav automātiski narkomāns]
- Nu bet daži...............[paskaidroju, ka daži ir daži. bet! meitenei vēl neaiziet]
- Nu bet, TU NELIETO NARKOTIKAS?????
[pajokot es kaut kā neiedrošinājos] Nē, nelietoju. Nesmēķēju, nedzeru. Vispār... klausu mammu un labi mācos. [:D tā sejas izteiksme bija ko vērta. draudzene gan piemetināja, ka par to “mammas klausīšanu” vēl var pastrīdēties. Bet nu, kur tik galīgi garām var būt uzskati cilvēkam]

Ok, pietiks, atpakaļ pie lietas. Noskaņojumu pamaitāja arī divi apšmigojušies krievu reperi(?), vietējie. Toties pasākuma beigās mani sagaidīja vēl divi patīkami pārsteigumi, proti, Apziņas Parazīti man iedāvināja grāmatu ar tādu pašu nosaukumu un aizkustinošu tekstu pirmajos vākos un savu disku, ko gribēju dabūt jau kādu laiciņu :) Tika pasniegtas balvas, Kedu-Keda, bet mēs jau vācām savu mantību, lai pagūtu uz pēdējo vilcienu.

Stacijā baumas par vietējo viesmīlību apstiprinājās, mūs sagaidīja konkrēts bariņš naidīgi noskaņotu jauniešu/sīču, izraisījās pat neliela sadursme un par kroni visam jau vagonā tika ielidināta sieviešu kurpe, kas gan nevienam netrāpīja. Toties es nonācu fakta priekšā, ka par savu “savādību” var ļoti vienkārši norauties pat neko sliktu neizdarot. Aizkrauklē ir stulbi cilvēki, tomēr tik nelāgi gan nav :\ Vārdsakot, nepatīkami.

Šodien, kamēr mani biedri vēl saldi čučēja, es ar agru vilcienu, 4 ½ stundām gulēšanas (bet jutos kaut kā izgulējusies) un labu garstāvokli devos mājās, un liekas tīri ciešami uzrakstīju svarīgu ieskaiti matemātikā. Pa ceļam pamanījos ar saviem vārdiem sarūgtināt kādas sīces mammu un arī pašu sīci, kuras izraisīto trokšņu līmenis neļāva man snaust.

Kopumā nekas nespēja man samaitāt noskaņojumu, prieks par to, ka arī draudzenei pasākums ir paticis, un mīļie, jaukie, labie [he,he] [info]ripp, [info]subjekts, [info]malefici man bija prieks jūs satikt.

Liels paldies Apziņas Parazītiem par lielisko pasācienu, ja nu šo murgaino recenziju lasa [info]suic, kurš todien likās mazliet priecīgāks nekā varētu būt ikdienā [vai vismaz nekā viņš sevi cenšas parādīt žurnālī], lai pasveicina no manis sevi un pārējos.
Beigas.

17 comments|post comment

navigation
[ viewing | May 10th, 2004 ]
[ go | previous day|next day ]