Princese Zeltīte

Man, kā cilvēkam, kas no tā nesaprot, liekas, ka tas ir tāpēc, ka tautas pašapziņas kā tādas nav. Ir pašapziņa, kas rodas no piederības, līdzdalības kādā varenā lietā: piem. francūžiem tā varētu būt revolūcija, bet tikpat labi Napoleona I karagājieni vai pretošanās kustība 2. pas. k. laikā. Vai PSRS panākumi 2. pas. k. vai revolūcija, vai taml. Un tā tālāk. Varu kļūdīties, bet šādos gadījumos "tauta" aiziet kādā otrā- trešā plānā. Varētu teikt, ka tad un tur, kur jādara nopietnas lietas, "nacionālajam jautājumam" uzmanība netiek pievērsta. Tāpēc mēģinājumi celt tautas pašapziņu ir ķeršanās pie nepareizā gala- labāk jādara kaut kas vērtīgs.

P.S. Man liekas, ka jaunlatvieši & Ulmanis vienkārši kopēja modīgākās Rietumu tendences.

P.P.S. Nemaz nerunājot par manām vispārējām antipātijām pret 1934. gad pučistiem.

(Reply to this)