Tas nekas, viņš klusi čukst. Un Ziedonis ar klavierkoncertu. pamelo man vēl.
ko gan es no dzīves saprotu, tikai to, ka agri gribu mājās un muļķības pie
citu vārdiem viesu grāmatā ierakstīt. Acis notīrīt un aizmigt kā mazam zaķītim.
actiņas man miegā būs sarkanas, sarkanas. un varbūt, ka es pat sapni redzēšu.
man negribas beigt, tu saproti? es nemāku. es te varētu līdz pat rītam sevi
izrakstīt. par siltu istabu un smaržīgām svecēm, par savu jauno tējas krūzi,
par Cilvēkiem, par 61 neatbildamu jautājumu, par smaidīgām acīm kauliņu spēlē,
par sarkanu džemperi, par piedubļotu grīdu, par beidzot novāktajām bildēm no
palodzes, par miera ostu, par to, ka pietrūkst necerēti daudz no tevis, par
melno kleitu ar atlokiem, par diskusiju radio, par plikām pēdām rītausmā, par
pulksteņa tikšķēšanu naktīs, par sevi. Labi, ka Ziedonis vēl dzīvs, jo tad
paliek vismaz cerība, ka varēšu pamelot vēl. man garšo tas lētais, skābais siers.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}