Šodien es jums pastāstīšu par vienu no saviem abiem brāļiem. Viņu sauc Jānis, be visiem viņš ir Jancis. Viņš jau ir liels puika, šogad beigs 9.klasi un ir liels arī augumā, gandrīz divi es. Viņš pavada daudz laika pie datora, spēlē dažādas spēles, kur ir jāiet,jāceļ pilsēta, jākaro ar citām ciltīm, nu, un tādas. Vēl viņš spēlē hattrick. Draugos.lv viņš pat ir norādījis, ka tur dzīvo. Kad viņš bija mazāks, visu laiku staigāja dusmīgs. Man viņš reiz meta ar šķērēm, nemaz neatceros,kāpēc. Vēl viņš visām mājas durvīm aiz dusmām bija izsitis stiklus. Tagad jau viņš ir izaudzis un dusmās tikai rauc pieri. Vēl viņš spēlē saksafonu, runā,ka labi, bet man tas instruments pagalam nepatīk ,tāpēc es parasti cenšos izvairīties no tā klausīšanās. Jancis visu laiku ēd ceptus kartupeļus un maksā citiem,lai viņi aizietu viņa vietā uz veikalu. Jancim vienīgajam mūsu ģimenē daudz maz padodas matemātia, tādēļ vecāki viņu ciena un godā un reizēm dod vairāk naudu, nekā citiem. Vispār Jancis ir baigais džeks ar interesantu humora izjūtu. Katru reizi, kad es atbraucu uz Koknesi, pirmais jautājums ir - kad tu brauksi prom, jo viņam liekās,ka es viņam atņemšu datoru. Tagad viņš ārā krāmē malku, bet es te esmu ieņēmusi viņa karaļvalsti. Jocīgi, ka viņš tik ātri izaudzis.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
|
tu jau taa kaa Dubre savu bracjku saac reklameet!!!
Godīgi sakot, baigi labais pousts. Es vēl nesaprotu, pa kuru laiku es esmu tik ātri izaudzis. Liekas, ka vēl pavisam nesen es dzīvojos pa laukiem 5 mēnešus gadā un skatījos, kā piena mašina salej pienu teliņiem, kā traktors sāniski no piekabes izgāž zāli. Liekas, ka tas vēl bija tikai pērnajā gadā. Bet es zinu, ka tā mav.