Braucu vilcienā Rīga-Koknese pēc grāmatas. No sākuma pildīju autoskolas atbilžu lapas. Bet tad uz ausīm uzliku
PV Veronikas albūmu ar dažām manām korekcijām un sāku skatīties pa logu. Sen nebiju tik laimīga. Vienkārši
skatījos, acis neatraudama, stundu un divdesmit minūtes. Tur ārā ir tik skaisti! Pārdomāju pilnīgi visu.
Pārdomāju katras dziesmas vārdus, interpretējot viņus savā dzīvē. No stacijas nācu plikām kājām, šļakstījos
viena pati un pie daudzdzīvokļu mājām dzirdēju "Hei, tintesgalva čau, tu sen te neesi redzēta!" To viens
sīcis nobļāvās. Un es pasmaidīju pati sev. Jo es sevi patiešām sen nebiju redzējusi.
atnācu mājās, pulkstens pusdeviņi vakarā, skatos - durvis jau ciet. samulstu un zvanu pie durvīm, jo man
nekad nav bijušas savas mājas atslēgas. Durvis atver tētis tāds samiegojies un žāvājoties saka, ka elektrības
neesot, tāpēc visi jau sen guļot. Nosmaidīju, jo sapratu, ar ko nodarbojas Aveņu ielā 1 visu laiku.
Gribēju saskanēt visas vecās bildes, bet skanerim instalēšanas cd pazudis un tad jau laikam neko nevar darīt.
Gulēt negribu. Bet vēl vairāk negribu rīt atpakaļ uz Rīgu. Tur nav gaisa un nav dzīves. Mīlu Mājas. Un melleņu saldējumu.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nevaru nebraukt. autoskolā eksāmens.
jau šodien aizlaidos no dzīves. Daudzreiz jau tā nevar. Sabiedrībai ir savas prasības.
jau šodien aizlaidos no dzīves. Daudzreiz jau tā nevar. Sabiedrībai ir savas prasības.
(Reply to this) (Parent)
shodien jau otrs skaists paardomu posts! Uhh ash skumiigi saak palikt ku jaiki!
(Reply to this) (Thread)
man paliek skumiigi ... nu kaukaa taa kaukur gribas domaas aizlidot palasot ai... vienvarrdsakot whatever :D
(Reply to this) (Parent)