: Dziesmusvētki ar smeldzīti
Man vēl jāuzraksta par to, kā es braucu apkārt Lubānam, bet pirms tam par Dziesmusvētkiem. Kā zināms, tad katra kārtīga latvieša sapnis tādos ir piedalīties. Kad biju sīka, nu, kādus 8 gadus veca, gāju folkloras kopā, tās parasti arī piedalās šajos svētkos, lai gan tiek liktas skatuves malā, lai tomēr nejauc meldiņu. Nu, lūk. Tad nu mūsu Kokneses folkloras kopa Tīne arī devās dziedāt uz šo lielisko tautas koncertu. Skaidrs, ka satraukums liels un kopumā tik daudz cilvēku vienuviet vēl nebiju redzējusi, tāpēc ļipa trīc un vajag aiziet uz tualeti. Izlūdzos kaut kādai tantei, lai mani pavada, jo citādāk skaidrs, ka pazudīšu uz neatgriešanos. Nu, viss notiek un kad atnāku atpakaļ, tad izrādās, ka mana folkloras kopa jau aizgājusi uz skatuvi un jau tūdaļ dziedās, mani nekur vairs nelaiž, saka, ka nu jau par vēlu, tūdaļ sāks dziedāt un tā. Tā nu es asaras rīdama klausījos/skatījos koncertu un sev meksikāņu seriālu stilā nozvērējos nekad vairs Dziesmusvētkos nepiedalīties. Nepiedalos ar.
Man vēl jāuzraksta par to, kā es braucu apkārt Lubānam, bet pirms tam par Dziesmusvētkiem. Kā zināms, tad katra kārtīga latvieša sapnis tādos ir piedalīties. Kad biju sīka, nu, kādus 8 gadus veca, gāju folkloras kopā, tās parasti arī piedalās šajos svētkos, lai gan tiek liktas skatuves malā, lai tomēr nejauc meldiņu. Nu, lūk. Tad nu mūsu Kokneses folkloras kopa Tīne arī devās dziedāt uz šo lielisko tautas koncertu. Skaidrs, ka satraukums liels un kopumā tik daudz cilvēku vienuviet vēl nebiju redzējusi, tāpēc ļipa trīc un vajag aiziet uz tualeti. Izlūdzos kaut kādai tantei, lai mani pavada, jo citādāk skaidrs, ka pazudīšu uz neatgriešanos. Nu, viss notiek un kad atnāku atpakaļ, tad izrādās, ka mana folkloras kopa jau aizgājusi uz skatuvi un jau tūdaļ dziedās, mani nekur vairs nelaiž, saka, ka nu jau par vēlu, tūdaļ sāks dziedāt un tā. Tā nu es asaras rīdama klausījos/skatījos koncertu un sev meksikāņu seriālu stilā nozvērējos nekad vairs Dziesmusvētkos nepiedalīties. Nepiedalos ar.
: Lubāna dzintari
Bet ja par to Lubānu - biju, tātad, saplānojusi kursabiedriem šo velobraucienu kā tādu mācību gada noslēgumu. Brīnumainā kārtā gandrīz visi arī savācās un ar dažādiem piedzīvojumiem tomēr tika līdz Viļāniem, no kurienes tad tālāk devās pie vecmammas māsas uz Samiņiem pārlaist pirmo nakti. Nakts bija neizturami karsta, tāpēc ap pieciem rītā gājām peldēt. Tad ar tādu neizgulētu prātu un milzu nogurumu sāku braukt ap to Lubānu. Te nu jāsaka uzreiz - no manis nekāds riteņbraucējs nav, jo, kopš dzīvoju Pārdaugavā, uz velosipēda uzsēžos pāris reizes gadā un tās pašas - tik līdz Ostas skatiem aizminu. Bet nu apņēmība liela un spītība, kā zināms, tomēr arī ir mana stiprā puse. Tas brauciens apkārt Lubānam ir neaprakstāmi skaits un reizēm pat sirreāls. Kādi 10 km, piemēram, tikai caur latvāņiem braucami, savukārt citur malās tādi kā noausti ugunspuķu lauki, kas arī tādos daudzumos šķita kaut kas absolūti jauns. Un vēl tie zivju dīķi - tāda krāsu dažādība! Braucu, galvu grozīdama, knapi elsdama pūsdama. Beigās, saprotams, bija ļoti grūti, pēdējiem 10 km, spēks nezinu kur atradās. Laikam lielā mīlestībā pret līdzbraucējiem. Nakti pavadījām Īdeņā, slaveno zvejnieku Macānu mājās, vicojām iekšā breksīšus, daudz smējāmies un stiepām dibenus. Laikam pa laukiem kopā sanāca nodzīvot gandrīz divas nedēļas. Tagad mokos ar lielu bezdarbību - ne te ko ravēt, ne ko laistīt, ne kur ar Šakāli staigāt. Tik vien kā pampt pie datora seriālu ezerā.
Bet ja par to Lubānu - biju, tātad, saplānojusi kursabiedriem šo velobraucienu kā tādu mācību gada noslēgumu. Brīnumainā kārtā gandrīz visi arī savācās un ar dažādiem piedzīvojumiem tomēr tika līdz Viļāniem, no kurienes tad tālāk devās pie vecmammas māsas uz Samiņiem pārlaist pirmo nakti. Nakts bija neizturami karsta, tāpēc ap pieciem rītā gājām peldēt. Tad ar tādu neizgulētu prātu un milzu nogurumu sāku braukt ap to Lubānu. Te nu jāsaka uzreiz - no manis nekāds riteņbraucējs nav, jo, kopš dzīvoju Pārdaugavā, uz velosipēda uzsēžos pāris reizes gadā un tās pašas - tik līdz Ostas skatiem aizminu. Bet nu apņēmība liela un spītība, kā zināms, tomēr arī ir mana stiprā puse. Tas brauciens apkārt Lubānam ir neaprakstāmi skaits un reizēm pat sirreāls. Kādi 10 km, piemēram, tikai caur latvāņiem braucami, savukārt citur malās tādi kā noausti ugunspuķu lauki, kas arī tādos daudzumos šķita kaut kas absolūti jauns. Un vēl tie zivju dīķi - tāda krāsu dažādība! Braucu, galvu grozīdama, knapi elsdama pūsdama. Beigās, saprotams, bija ļoti grūti, pēdējiem 10 km, spēks nezinu kur atradās. Laikam lielā mīlestībā pret līdzbraucējiem. Nakti pavadījām Īdeņā, slaveno zvejnieku Macānu mājās, vicojām iekšā breksīšus, daudz smējāmies un stiepām dibenus. Laikam pa laukiem kopā sanāca nodzīvot gandrīz divas nedēļas. Tagad mokos ar lielu bezdarbību - ne te ko ravēt, ne ko laistīt, ne kur ar Šakāli staigāt. Tik vien kā pampt pie datora seriālu ezerā.