Lubāna dzintari :
Bet ja par to Lubānu - biju, tātad, saplānojusi kursabiedriem šo velobraucienu kā tādu mācību gada noslēgumu. Brīnumainā kārtā gandrīz visi arī savācās un ar dažādiem piedzīvojumiem tomēr tika līdz Viļāniem, no kurienes tad tālāk devās pie vecmammas māsas uz Samiņiem pārlaist pirmo nakti. Nakts bija neizturami karsta, tāpēc ap pieciem rītā gājām peldēt. Tad ar tādu neizgulētu prātu un milzu nogurumu sāku braukt ap to Lubānu. Te nu jāsaka uzreiz - no manis nekāds riteņbraucējs nav, jo, kopš dzīvoju Pārdaugavā, uz velosipēda uzsēžos pāris reizes gadā un tās pašas - tik līdz Ostas skatiem aizminu. Bet nu apņēmība liela un spītība, kā zināms, tomēr arī ir mana stiprā puse. Tas brauciens apkārt Lubānam ir neaprakstāmi skaits un reizēm pat sirreāls. Kādi 10 km, piemēram, tikai caur latvāņiem braucami, savukārt citur malās tādi kā noausti ugunspuķu lauki, kas arī tādos daudzumos šķita kaut kas absolūti jauns. Un vēl tie zivju dīķi - tāda krāsu dažādība! Braucu, galvu grozīdama, knapi elsdama pūsdama. Beigās, saprotams, bija ļoti grūti, pēdējiem 10 km, spēks nezinu kur atradās. Laikam lielā mīlestībā pret līdzbraucējiem. Nakti pavadījām Īdeņā, slaveno zvejnieku Macānu mājās, vicojām iekšā breksīšus, daudz smējāmies un stiepām dibenus. Laikam pa laukiem kopā sanāca nodzīvot gandrīz divas nedēļas. Tagad mokos ar lielu bezdarbību - ne te ko ravēt, ne ko laistīt, ne kur ar Šakāli staigāt. Tik vien kā pampt pie datora seriālu ezerā.
Bet ja par to Lubānu - biju, tātad, saplānojusi kursabiedriem šo velobraucienu kā tādu mācību gada noslēgumu. Brīnumainā kārtā gandrīz visi arī savācās un ar dažādiem piedzīvojumiem tomēr tika līdz Viļāniem, no kurienes tad tālāk devās pie vecmammas māsas uz Samiņiem pārlaist pirmo nakti. Nakts bija neizturami karsta, tāpēc ap pieciem rītā gājām peldēt. Tad ar tādu neizgulētu prātu un milzu nogurumu sāku braukt ap to Lubānu. Te nu jāsaka uzreiz - no manis nekāds riteņbraucējs nav, jo, kopš dzīvoju Pārdaugavā, uz velosipēda uzsēžos pāris reizes gadā un tās pašas - tik līdz Ostas skatiem aizminu. Bet nu apņēmība liela un spītība, kā zināms, tomēr arī ir mana stiprā puse. Tas brauciens apkārt Lubānam ir neaprakstāmi skaits un reizēm pat sirreāls. Kādi 10 km, piemēram, tikai caur latvāņiem braucami, savukārt citur malās tādi kā noausti ugunspuķu lauki, kas arī tādos daudzumos šķita kaut kas absolūti jauns. Un vēl tie zivju dīķi - tāda krāsu dažādība! Braucu, galvu grozīdama, knapi elsdama pūsdama. Beigās, saprotams, bija ļoti grūti, pēdējiem 10 km, spēks nezinu kur atradās. Laikam lielā mīlestībā pret līdzbraucējiem. Nakti pavadījām Īdeņā, slaveno zvejnieku Macānu mājās, vicojām iekšā breksīšus, daudz smējāmies un stiepām dibenus. Laikam pa laukiem kopā sanāca nodzīvot gandrīz divas nedēļas. Tagad mokos ar lielu bezdarbību - ne te ko ravēt, ne ko laistīt, ne kur ar Šakāli staigāt. Tik vien kā pampt pie datora seriālu ezerā.
Comments
Es brīnījos, ka twiterī 53km tika pasniegts kā atropologu spēka paraugs, Jūs tiešām tik slābani, ka šis nogrieznis šķiet varoņdarbs? ( tikai par km runa)
(Reply to this) (Thread)
nē, beigās pie simta bija. tur jau tikai ap pašu ezeru 53. vēl jau uz/no Viļāniem+blakus ceļi ;)
(Reply to this) (Parent)
Oi, mūs arī tūliņ būsim pie Macāniem! Sestdien laižam uz Latgali - 2 dienas apakšā zem Daigavpils (un pa apkārtni), 2 dienas pie Macāniem Īdeņā, divas dienas augšā, faktiski vairs ne Latgalē, pie Apes. Varbūt Tu vari kaut ko foršu ieteikt?
(Reply to this) (Thread)
nu, es varu ieteikt Macānu suņu kucēnu :}} vienam saimnieku jau atradu, otrs vēl labiem cilvēkiem jāiesmērē :}
Bet ja nopietni, tad tajā pašā Ideņā ir mazais izbrauciens pa purvu ~5km, to var. Ja tu vairs neesi ar ārzemniekiem, tad tur tajā apkārtē ir lieliski melleņu un gaileņu meži - tie ir obligāti iekļaujami programmā. Vēl tie paši Macāni piedāvā brišanu pa purvu, bet tas tā ļoti ekstrēmi. Pie D-pils tuvumā te var uzrāpties http://www.mammadaba.lv/objekti/citi-ob jekti/53-dienvidlatgales-mezsaimnieciba/1 08-eglukalns-sventes-dabas-parks-skatu-t ornis
Bet ja nopietni, tad tajā pašā Ideņā ir mazais izbrauciens pa purvu ~5km, to var. Ja tu vairs neesi ar ārzemniekiem, tad tur tajā apkārtē ir lieliski melleņu un gaileņu meži - tie ir obligāti iekļaujami programmā. Vēl tie paši Macāni piedāvā brišanu pa purvu, bet tas tā ļoti ekstrēmi. Pie D-pils tuvumā te var uzrāpties http://www.mammadaba.lv/objekti/citi-ob
Aha, paldies, ņemsim vērā. Šausmīgi patīk man purvi, bet ar skatu torņiem esmu uz jūs (augstuma bailes). Lai gan skati - patīk :)
tad tos purvus noteikti vajag, Macāns pats izvadā un sola,ka redzēs vilku midzeņus un ko tik vēl ne. Varbūt vienīgi pirms tam jāpiesaka. Tagad pie tam lācenes!
mans puika ar draugu vienā dienā aizminās no Rīgas līdz Miķeļtornim, pie tam pa ceļam apmaldoties un izmetot lieku līkumu, kopā kādus 240 km :-)
(Reply to this) (Thread)
Pa asfaltu, pa asfaltu. Tikai kaut kur vienā nomaldīšanās brīdī pa granti. Bet nu tas asfalts jau ar - tās bedres riktīgi jūtot. Mēs neviens neticējām, bet - izbrauca ap 10iem no rīta un kaut kur ap 12iem-1iem naktī bija klāt. Pa vidu pat atpūtušies labu brīdi. Ar fiksīšiem, ja tas ko maina.