![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
_re_ @ 17:02:
nesen cita ieraksta sakarā daudz domāju par mistisko pieaugušo. imho, šis mīts gauži nodara cilvēkiem. jo nav jau tāda pareizā, pieaugušā rīcība, attieksme utt. visticamāk, šis nāk no uzskata, ka es kā bērns neko daudz nejēdzu, bet mani vecāki (pieaugušie) gan zina, kā ir pareizi, kā vajag. (kaut gan viņi paši varbūt ne sūda nezina un ir šausmās). un tad nu cilvēks sēž, gaida, kad viņš visu zinās, kā tad ir pareizi.
vnk daži dzīvo tipa racionālāk, citi nē. un tad tiem otriem liekas, ka viņi ir kaut kādi nedaauguši, nenobrieduši, mokās pārmetumos, gaida mistisko pieaugšanu.
un otra doma par tēmu - par pieaugušo sajūties tad, kad saproti, ka tavi vecāki nonāk tavā aizgādībā (ne burtiski, bet viņi ir tie, kas lūdz padomu, piemēram). un viss, aiz tevis neviens vairs nestāv, visa atbildība uz tevi.