Princese Zeltīte

panacea @ 16:59: humm, nea, neko tādu neatceros. es tik zinu, ka mums bērniem tika likti tādi 'starptautiski' vārdi (jau padomju laikos), ar domu, ka lai var braukt uz ārzemēm un tur nebūtu grūtības viņus izrunāt. nezinu, kāpēc tik dziļa doma. bet doma tiešām laba, problēmu tagad nav.

abet tā pagalmā mums bija latvieši, krievi un ta laikam baltvācieši(? -- tikko kā iestājās neatkarība, tā aizbrauca uz vāciju) un arī kaut kādi mātes draugi bija ebreji un vispār man liekas, ka starptautiskums it īpaši manai mātei ļoti patika. mums pašiem rados arī ir kaut kāds tautību maisījums un tas vienmēr ir tā kā vairāk turēts godā nevis nopelts.