kad biju maza, tad biju kā žagata uz spīdumiem - staigāju apkārusies ar mammas gredzeniem un rokassprādzēm tik ļoti, ka bŗīvu pirkstu, man domāt, nebija. Tad kādus gadus desmit staigāju plika, likās,ka viss žņaudz, kaklarotas, pat auskari, par gredzeniem nemaz nerunājot, līdz aizvakar, pēc pāris gadu pārtraukuma, atkal nopirku sev gredzenu...un viņš uz tā pirksta jūtas tik...tik mans! Neticēju, ka tā reiz atkal būs. Nu tādi tie sīkumi.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es bez bling blingiem nevaru.
Pie pirmā gredzena tiku 16 gadu vecumā. Tā tas rezultējies ir ar 3 gredzeniem uz rokam rokas ķēdīti un kakla ķēdīti :D
Kad sportojot novelku nejūtos savā ādā :D
Pie pirmā gredzena tiku 16 gadu vecumā. Tā tas rezultējies ir ar 3 gredzeniem uz rokam rokas ķēdīti un kakla ķēdīti :D
Kad sportojot novelku nejūtos savā ādā :D
(Reply to this) (Thread)
lūk! saprotu! man bija tieši tāpat. atminos,kā strīdējos ar fikultūras skolotāju, lai tikai varētu nevilkt nost, citādāk cita āda jāmeklē
(Reply to this) (Parent)