Par spīti pulsējošajai galvai (pateicoties asinsspiediena zālēm un retajai iedzeršanai jau biju aizmirsusi kā tas ir) sajūtas pēc vakardienas izlaiduma svinēšanas ir lieliskas. Kulminācija noteikti bija Viktora Lapčenoka koncerts, īpaši beigu popūrijs, kad likās - spēka dejot vairs nav nemaz, bet mani tā grieza, tā grieza, ka tiešām sajutos kā grieze griezīte.
Tagad kaut kā jāsaņemas aizbraukt līdz Koknesei, rīt sataisīties antropologu velobraucienam un tad jau parīt, aizparīt jāņi jāņi jāņi.
Mūzika: https://soundcloud.com/plate-records/kaa-pamostos-no-riita
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}